Kas notiek ar Vācijas izlūkdienestiem?
Vācijas Iekšlietu ministrija ir nākusi klajā ar ļoti vērienīgu un, godīgi sakot, diezgan biedējošu plānu, kā mainīt to, kā darbojas valsts slepenie dienesti. Tas ir milzīgs, vairāk nekā 600 lappušu garš dokumentu kopums, kas paredz pārveidot gan iekšējās drošības dienestu (Verfassungsschutz), gan ārējās izlūkošanas dienestu (BND).
Vienkāršiem vārdiem sakot: Vācija vēlas, lai šie dienesti kļūtu par īstiem „super-izlūkdienestiem”, kam ir vēl lielāka vara ielauzties citu datoros un izsekot digitālo pasauli. Taču tas vēl nav viss - šis plāns paredz arī kaut ko ļoti strīdīgu attiecībā uz BSI (tā ir iestāde, kurai vajadzētu rūpēties par mūsu IT drošību).
Galvenie punkti, kas jāzina:
- Datorsistēmu uzlaušana: Dienesti iegūs tiesības paši doties uzbrukumā, ja tie pamanīs kaut ko aizdomīgu, pat ja policija vēl nav paspējusi reaģēt.
- BSI kā palīgs spiegiem: BSI (kura uzdevums parasti ir aizsargāt datorus) būs jāpaziņo izlūkdienestiem par visām atrastajām kļūdām un ievainojamībām programmās.
- „Nulles dienas” ievainojamības: Ja tiks atrasta pavisam jauna, nezināma drošības kļūda (tā sauktā Zero-Day), to nevis uzreiz izlabos, bet izlūkdienesti to varēs izmantot savām vajadzībām.
- Milzu nauda: Šai „digitālajai armijai” tiks atvēlēti simtiem miljonu eiro, lai pārbūvētu visu IT infrastruktūru.
Kāpēc tas uztrauc ekspertus?
Iedomājieties, ka jūs atrodat caurumu sava mājas žogā. Normālā gadījumā jūs to uzreiz salabotu. Bet, ja valsts pateiktu: „Nē, nelabojiet vēl, mēs to izmantosim, lai paši varētu ielūkoties iekšā, kad vien vēlēsimies,” jūs noteikti justos nedroši. Tieši tāda ir problēma ar šo plānu - tā vietā, lai padarītu mūsu internetu drošāku, dienesti vēlas paturēt „atpakaļdurvis” vaļā saviem mērķiem.
| Dienests | Jaunais mērķis |
|---|---|
| BND | Plašāka digitālā izspiegošana un iejaukšanās. |
| BfV (Iekšējā drošība) | Aktīvāka iejaukšanās tīklu drošībā. |
| BSI (IT drošība) | Kļūst par „spiegu piegādātāju” informācijai. |
Lai gan valdība apgalvo, ka šāda rīcība ir nepieciešama „drošības dēļ”, daudzi eksperti brīdina - ja mēs apzināti atstājam vaļā drošības caurumus, tos var izmantot ne tikai mūsu dienesti, bet arī hakeri un citu valstu spiegorganizācijas.
Vai mēs tiešām gribam dzīvot pasaulē, kur valsts iestādes dod priekšroku iespējai piekļūt mūsu ierīcēm, nevis drošībai un stabilitātei?
Un kā domā Tu - vai valsts drošības vārdā ir pieļaujams upurēt ikviena lietotāja digitālo drošību?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
