Mūsdienu ekonomikā un valsts pārvaldē digitālie pakalpojumi ir neatņemama sastāvdaļa. Tomēr liela daļa no tiem balstās uz globālām mākoņplatformām, ko pārvalda milzīgi ASV uzņēmumi. Kā norāda Synergy Research Group, jau 2024. gadā aptuveni 70% Eiropas mākoņpakalpojumu tirgus kontrolēja tikai trīs lielie spēlētāji - Amazon, Microsoft un Google. Eiropas pakalpojumu sniedzēji kopā veidoja tikai ap 15% no tirgus. Šāda atkarība, ņemot vērā pieaugošo ģeopolitisko spriedzi, piegādes ķēžu traucējumus un enerģijas cenu kāpumu, rada jautājumus par datu drošību un digitālo neatkarību.
Kāpēc digitālā suverenitāte ir tik svarīga?
Digitālā suverenitāte ir spēja kontrolēt savus datus un digitālo infrastruktūru, nodrošinot, ka tos neietekmē ārvalstu likumi vai to pieejamība netiek apdraudēta. Tas nozīmē, ka valstīm un uzņēmumiem ir tiesības un iespējas pašiem lemt par savu datu apstrādi, uzglabāšanu un pieejamību, nevis paļauties uz citu valstu noteikumiem. Latvijas un citu Eiropas valstu uzņēmumiem un iestādēm tas ir īpaši būtiski, lai garantētu sensitīvas informācijas konfidencialitāti un nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu.
ES atbilde: Jauni likumi un miljonu investīcijas
Eiropas Savienība apzinās šo problēmu un aktīvi strādā pie risinājumiem. Lūk, dažas no galvenajām iniciatīvām, kas jau stājušās spēkā vai tiks ieviestas līdz 2026. gadam:
- Digital Networks Act (DNA): Sākot ar 2026. gada 21. janvāri, šis likums modernizē telekomunikāciju noteikumus, ieviešot vienotu “pasi” tīkla operatoriem un saskaņojot piekļuves ierobežojumus. Mērķis ir uzlabot tīklu drošību un uzticamību visā ES.
- EURO-3C projekts: 2026. gada martā Mobile World Congress laikā tika paziņots par 75 miljonu eiro vērtu projektu EURO-3C. Tā mērķis ir savienot esošos nacionālos tīklus kopīgā Telco-Edge-Cloud, tādējādi samazinot atkarību no ārpus ES esošiem pakalpojumu sniedzējiem un novirzot datu apstrādi tuvāk lietotājiem.
- Cloud & AI Development Act (CAIDA): Eiropas Parlaments aktīvi apspriež šo likumprojektu, kurā Eiropas uzņēmumi pieprasa skaidru suverenitātes definīciju, aizsardzību pret ārvalstu piekļuvi datiem un publiskās investīcijas, lai veicinātu vietējo mākoņpakalpojumu attīstību un AI tehnoloģiju izaugsmi.
Šīs iniciatīvas kopā ar jau pastāvošajiem regulējumiem, piemēram, DORA un Data Act, veido sarežģītu, bet nepieciešamu tiesisko ietvaru, lai nodrošinātu Eiropas digitālo suverenitāti.
Ceļā uz “Sovereignty by Design”
Galvenais uzdevums ir integrēt suverenitātes principus jau mākoņpakalpojumu arhitektūras plānošanas sākumposmā, nevis pielāgot tos vēlāk. Tas nozīmē izstrādāt risinājumus, kas no paša sākuma ir veidoti tā, lai nodrošinātu datu kontroli, drošību un neatkarību. Tas ietver gan atvērtā koda risinājumu izmantošanu, gan datu lokalizāciju, gan arī pārredzamas pārvaldības struktūras.
Secinājumi
Eiropa stāv nozīmīgu digitālo pārmaiņu priekšā, cenšoties nodrošināt savu neatkarību un drošību mākoņpakalpojumu pasaulē. Kaut arī ceļš ir garš un pilns izaicinājumu, jaunie likumi un investīcijas sniedz cerību, ka Eiropa varēs veidot stipru un autonomu digitālo nākotni. Kā Tu vērtē šos Eiropas centienus - vai tie ir pietiekami, lai mainītu spēles noteikumus?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
