Vai esat kādreiz jutušies bezspēcīgi, saskaroties ar valsts iestāžu birokrātiju un lēnajiem pakalpojumiem? Diemžēl šī sajūta nav sveša daudzām Eiropas valstīm, tostarp arī Latvijai. Arī Vācija gadiem ilgi cīnās ar lēnu progresu e-pārvaldes jomā. Taču tagad šī situācija varētu mainīties, jo Vācijas Digitālās un valsts modernizācijas ministrija (BMDS) un vidējo IT pakalpojumu sniedzēju apvienība „Databund” ir noslēgušas jaunu sadarbības paktu, solot revolūciju birokrātijas laušanā.
Kāpēc Vācijai vajadzīga digitālā revolūcija?
Vācijas e-pārvaldes ceļš līdz šim bijis pilns ar šķēršļiem. Sarežģītā federālā sistēma, kurā katrai pašvaldībai un federālajai zemei ir savas pieejas, bieži vien ir radījusi neviennozīmīgus risinājumus un “salu” mentalitāti. Tas novedis pie tā, ka Vācija starptautiskajos salīdzinājumos gadiem ilgi atpaliek digitālo valsts pakalpojumu jomā. Problēmas ietver lēnu koordināciju, atklātu standartu trūkumu un dārgas, slēgtas programmatūras sistēmas.
Jaunā partnerība: Atvērtie standarti un “Deutschland-Stack”
Šis jaunais pakts ir vērsts uz to, lai salauztu iesīkstējušās struktūras, ieviešot obligātus atvērtos standartus, paātrinot integrācijas procesus un aktīvi iesaistot pašvaldību specializētās programmatūras izstrādātājus. Iniciatīvas centrā ir “tehniskā savietojamība” un atvērta ekosistēma, kas balstīta uz standartizētām saskarnēm (API) un vienotiem datu formātiem.
Svarīga loma ir tā dēvētā “Deutschland-Stack” pamatkomponentu integrācijai. Tās ietver:
- **Digitālās identitātes un maki:** Risinājumi, kas saderīgi ar eIDAS regulu un nodrošina drošu personas datu pārvaldību.
- **Datu apmaiņas mehānismi:** Piemēram, “Nacionālā vienreizības tehniskā sistēma” (Noots), kas paredzēta reģistru modernizācijai, lai dati “skraidītu” starp iestādēm, nevis pilsoņiem būtu jāiesniedz tie atkārtoti.
- **”Fit-Connect” portāls:** Federāls izstrādes portāls, kas savieno digitālos pakalpojumus, administrācijas sistēmas, iestādes un uzņēmumus, izmantojot vienotu, drošu standartu starpvalstu līmenī.
Paktu papildina arī vienoti e-maksājumu un statusa informācijas sniegšanas procesi, kā arī kontrolēta un saprotama mākslīgā intelekta (AI) komponentu integrācija administratīvajos procesos.
Mazo un vidējo uzņēmumu spēks
Vienošanās paredz aktīvu informācijas apmaiņu: BMDS apņemas savlaicīgi informēt programmatūras uzņēmumus par arhitektūras un standartizācijas plāniem, kā arī nodrošināt testēšanas vidi. Savukārt vidējie IT uzņēmumi nodrošinās savu praktisko pieredzi no pašvaldību programmatūras ekspluatācijas, integrēs definētos standartus savos produktos un sniegs atgriezenisko saiti par valsts koncepciju īstenošanu.
Īpaši svarīgi ir nodrošināt godīgu konkurenci. Vidējo IT uzņēmumu izmantotās atvērtās pamatkomponentes nedrīkst tikt nostādītas sliktākā situācijā nekā valsts pārvaldes struktūrās izmantotie risinājumi. Tādējādi tiks novērsta centralizēto projektu izstrāde, ignorējot pašvaldību reālās vajadzības.
Mākslīgais intelekts kā pārmaiņu dzinējspēks
Konferences dalībnieki uzsvēra, ka mākslīgais intelekts ir izšķirošs dzinējspēks administrācijas pārveidei. Digitalizācijas valsts sekretārs Markuss Rihters atzina kļūdas iepriekšējos lielajos IT projektos, kuros pārāk liela uzmanība tika pievērsta formalitātēm, radot mērogošanas problēmas. AI ir “slieksnis”, kas paver jaunas iespējas. Kā piemēru viņš minēja atvērtā koda lietojumprogrammu Spark, kas sākotnēji bija paredzēta kā palīgrīks, bet tagad tiek izmantota vienā no federālajām iestādēm kā centrālais darba instruments, ļaujot veikt izmaiņas nedēļu, nevis gadu laikā.
“Databund” vadītājs Sirko Šeflers brīdināja par jaunu atkarību no starptautiskiem monopoliem, ņemot vērā personāla trūkumu pašvaldībās, un uzsvēra nepieciešamību pēc plašākām inovāciju iespējām. Junikom-Gruppe izpilddirektors Olivers Eilers piebilda, ka AI var nojaukt datu “silos” un ievērojami paātrināt administratīvo reformu.
Piesardzīgs optimisms un nākotnes izaicinājumi
Šī iniciatīva sniedz pamatu piesardzīgam optimismam. Tā vērsta tieši uz tām problēmām, kas līdz šim kavējušas Vācijas e-pārvaldes attīstību - sadarbību starp federālo un pašvaldību līmeni. Mazo un vidējo programmatūras piegādātāju agrīna iesaistīšana varētu samazināt kļūdas un dārgas kavēšanās.
Tomēr ir jāņem vērā, ka vienošanās neparedz obligātus iepirkumus, un daudzi solījumi paliek brīvprātīgi. Turklāt atvērtās saskarnes pašas par sevi neatrisina neefektīvas administratīvās procedūras. Neskatoties uz to, šī iniciatīva iezīmē iespējamu kursa maiņu: prom no izolētiem lielprojektiem, virzoties uz kopīgiem standartiem un ciešāku sadarbību ar vidējiem uzņēmumiem, kas ikdienā attīsta pašvaldību digitālo infrastruktūru.
Ko jūs domājat? Vai šāds modelis varētu veiksmīgi darboties arī Latvijā, lai digitalizētu valsts pārvaldi?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
