Kiberuzbrukumi slimnīcām nereti sākas pavisam neievērojami - ar viltus e-pastu, nepietiekami aizsargātu serveri vai kādu ievainojamību ikdienas IT infrastruktūrā. Tomēr sekas var būt katastrofālas, apdraudot pacientu drošību un pat dzīvības. Kad kritiskās sistēmas sabrūk, svarīgi ir ne tikai identificēt uzbrukuma veidu, bet arī pārbaudīt, vai trauksmes celtniecība, komunikācija un pacientu aprūpe joprojām darbojas krīzes apstākļos.
Kā slimnīcas sagatavojas reālai krīzei?
Šo jautājumu risina Fīraunhoferas Drošas informācijas tehnoloģiju institūta (Fraunhofer SIT) pētnieks Niko Briggemans (Nico Brüggemann), veicot krīzes simulācijas slimnīcās. Mērķis nav tikai pārbaudīt tehniskās sistēmas, bet galvenokārt novērtēt reālo darbības plūsmu izturību. Simulācijās piedalās īsti IT administratori, vadība un krīzes štābs, lai maksimāli pietuvinātos reālai situācijai.
Krīzes simulācijas gaita: no tehniskas problēmas līdz visaptverošai krīzei
Simulācija sākas virtuālā vidē, kurā IT speciālisti identificē uzbrukuma pazīmes. Tiklīdz draudi ir pietiekami lieli, IT personālam jāpieņem lēmums par eskalāciju - jāinformē slimnīcas krīzes štābs. Šis ir brīdis, kad tehniskā analīze pārtop par visaptverošu krīzes mācību, kurā dažādām struktūrvienībām jāstrādā kopā.
Scenāriji ir daudzveidīgi un reālistiski, piemēram:
- PACS vai DICOM sistēmu atteice.
- Žurnālistu pieprasījumi pie slimnīcas durvīm.
- Galvenā ārsta steidzami jautājumi par turpmāko rīcību.
- Praktiskas problēmas, piemēram, pacientu ēdināšanas organizēšana vai alerģiju informācijas pieejamība, ja digitālās sistēmas ir izslēgtas.
Simulācija ilgst trīs līdz piecas stundas, tai seko padziļināta analīze, kurā tiek izvērtēts, kas darbojās labi un kas ne tik labi. Bieži vien atklājas, ka daudzi krīzes plāni pastāv tikai uz papīra un netiek praktiski pārbaudīti.
Cilvēciskais faktors: trauksmes un komunikācijas izaicinājumi
Viena no lielākajām vājajām vietām ir trauksmes celšanas un komunikācijas procesi. Vai IT darbinieki zina, kurš ir jāinformē un kā viņus sasniegt saspringtos apstākļos? Vai informācija nonāk pie krīzes štāba, ja parastie digitālie kanāli ir bloķēti? Praksē šīs procedūras bieži tiek testētas reti.
Neskatoties uz to, ka dalībnieki zina, ka tā ir simulācija, tās mērķis nav pārsteigt, bet gan reālistiski pārbaudīt procesus un atklāt vājās vietas. Rezultāti tiek dokumentēti un apkopoti noslēguma ziņojumā, kas palīdz slimnīcām uzlabot gatavību.
Veca IT, jauni draudi: Datu apmaiņas standarti
Hospitalizācijas sistēmās izmantotie datu apmaiņas standarti bieži vien rada papildu riskus:
- HL7 v2: Tiek uzskatīts par “drošības katastrofu”, jo tam nav iebūvētu drošības mehānismu, piemēram, šifrēšanas vai autentifikācijas. Tas tika izstrādāts laikā, kad sistēmas darbojās noslēgtos tīklos.
- DICOM: Piedāvā drošības paplašinājumus, taču praksē tie bieži netiek konsekventi ieviesti, radot vājās vietas.
- FHIR: Konceptuāli modernāks standarts, kas balstās uz tīmekļa tehnoloģijām un piedāvā labākas drošības iespējas. Tomēr pat ar FHIR drošība nav automātiska - tā ir atkarīga no tā, cik labi standarts tiek ieviests un uzturēts.
Fīraunhoferas SIT pētījumi, kā arī jaunākie BSI (Vācijas Federālais informācijas drošības birojs) ziņojumi apstiprina, ka trūkst transporta šifrēšanas, tiek izmantota novecojusi kriptogrāfija, vāja autentifikācija un nedroša piekļuve uzturēšanai. Tas liecina, ka digitalizācijas spiediens pieaug, bet IT drošība bieži vien atpaliek.
Neredzamās saites: Piegādes ķēdes risks
Slimnīcas nedarbojas izolēti. Tās ir atkarīgas no daudziem pakalpojumu sniedzējiem, norēķinu sistēmām un ārējiem programmatūras partneriem. Uzbrucējiem šī “piegādes ķēde” ir ļoti pievilcīga - kāpēc uzbrukt vienai slimnīcai, ja, uzbrūkot pakalpojumu sniedzējam, var piekļūt daudzām? Šis risks bieži tiek nenovērtēts, taču slimnīcām ir jāsaprot visa digitālā piegādes ķēdes drošības nozīme.
Simulāciju patiesais spēks slēpjas spējā apvienot visas šīs jomas - tehnisko uzbrukuma ceļu, trauksmes celtniecību, komunikāciju, lēmumu pieņemšanu un pacientu aprūpi. Tikai tā var noskaidrot, vai teorētiski izstrādātie procesi patiešām iztur pārbaudījumu reālā krīzē. Un kā Jūsuprāt, vai Latvijas slimnīcas ir gatavas šādiem izaicinājumiem?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
