Eiropas ambīcijas tehnoloģiju pasaulē
Eiropas Savienība (ES) un vadošie investori ir spertuši izšķirošu soli, lai stiprinātu kontinenta pozīcijas globālajā tehnoloģiju sacensībā. Tikko ir oficiāli atklāts jauns “Scaleup Europe” fonds, kura mērķis ir sasniegt iespaidīgu piecu miljardu eiro apjomu. Šī iniciatīva radīta ar skaidru uzdevumu - palīdzēt Eiropas strauji augošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem ne tikai izdzīvot, bet arī strauji attīstīties un veiksmīgi konkurēt pasaules tirgū, novēršot pašreizējo tendenci, ka daudzi daudzsološi startupi finansējuma dēļ spiesti pārcelties ārpus Eiropas.
Līdz šim Eiropā bieži vien ir trūcis pietiekama riska kapitāla uzņēmumu vēlākajām izaugsmes fāzēm. Tas ir radījis situāciju, ka pēc sākotnējiem panākumiem daudzas inovatīvas kompānijas, meklējot lielākus kapitāla ieguldījumus, ir aizplūdušas uz tādām valstīm kā ASV, kas bremzē inovāciju attīstību un ekonomisko izaugsmi pašā Eiropā. “Scaleup Europe” fonds ir paredzēts šīs plaisas novēršanai, dodot iespēju uzņēmumiem augt un radīt vērtību tepat, mājās.
Kam uzticēta vadība un investīciju lēmumi?
Fonds “Scaleup Europe” darbosies kā daļa no jau esošā “European Innovation Council Fund” (EIC Fund). Tomēr tā operatīvo pārvaldību un konkrēto investīciju lēmumus uzticēts pieņemt pieredzējušajam Zviedrijas privātā kapitāla uzņēmumam EQT. EQT tika izvēlēts stingrā atlases procesā un darbosies kā neatkarīgs investīciju pārvaldnieks, kas pieņems lēmumus, balstoties tikai uz tirgus kritērijiem. Tas nodrošina, ka investīcijas tiks veiktas ar mērķi maksimizēt atdevi un atbalstīt patiesi dzīvotspējīgus projektus. Ir sagaidāms, ka pirmās investīcijas Eiropas vadošajos tehnoloģiju uzņēmumos tiks veiktas jau tuvāko nedēļu laikā, tādējādi signalizējot par fonda pilnvērtīgas darbības uzsākšanu.
Prioritātes un vadošie investori
Fonds fokusēsies uz tehnoloģiju jomām, kas tiek uzskatītas par izšķirošām Eiropas digitālajai un ekoloģiskajai transformācijai. Tās ietver:
- Mākslīgais intelekts (KI)
- Kvantu tehnoloģijas
- Biotehnoloģijas
- “Clean Tech” (zaļās tehnoloģijas)
Šajās jomās jaunajiem uzņēmumiem bieži nepieciešamas ievērojamas kapitāla summas, lai attīstītu savas inovācijas, sasniegtu tirgus gatavību un izveidotu globālas izplatīšanas struktūras. Bez ES Komisijas, kas fondu atbalsta caur pētniecības programmu “Horizon Europe”, fonda dibinātāju un investoru vidū ir tādi spēcīgi spēlētāji kā Dānijas fonds EIFO, Novo Holdings, Criteria Caixa, Mouro Capital (Santander), Itālijas fondi Compagnia di San Paolo un Cariplo (sadarbībā ar Intesa Sanpaolo), Nīderlandes pensiju investors APG (ABP pensiju fonda vārdā), Wallenberg Investments un Allianz-Gruppe. Nākotnē ir paredzēts piesaistīt vēl vairāk līdzekļu, lai sasniegtu ambiciozo miljardiem eiro lielo mērķi.
Eiropas līderu vīzija
Šīs iniciatīvas pirmsākumi meklējami Komisijas prezidentes Ursulas fon der Leienas 2025. gada rudenī teiktajā runā par stāvokli Eiropas Savienībā. Viņa tolaik uzsvēra, ka Eiropai ir gan spēcīga pētniecība, gan stabila startapu bāze, taču daudzas firmas nespēj sasniegt pasaules līmeni kapitāla trūkuma dēļ vēlākajās izaugsmes fāzēs. ES inovāciju komisāre Ekaterina Zaharieva šī fonda atklāšanu svin kā pagrieziena punktu Eiropas tehnoloģiju sektoram, uzsverot, ka fonds aizpilda esošo finansējuma plaisu un demonstrē efektīvu sadarbību starp Briseles politiku un privātā riska kapitāla investoriem.
Vai šis fonds būs pietiekams, lai Eiropa patiešām kļūtu par vadošu inovāciju lielvalsti, un cik daudz Latvijas startupu izmantos šo iespēju? Kāds ir Tavs viedoklis?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
