Tehnoloģijas

Proxmox VE 9.2 Arm64: Datu centru jaudai, ne Raspberry Pi entuziastiem

okei.lv redakcija
Dalīties

Lieliska ziņa virtualizācijas pasaulei! Proxmox Server Solutions ir laidusi klajā savas populārās atvērtā koda virtualizācijas platformas Proxmox Virtual Environment (VE) 9.2 versiju, kas beidzot oficiāli atbalsta Arm64 arhitektūru. Šis solis iezīmē jaunu ēru serveru infrastruktūrā, taču ir svarīgi saprast, ka tas galvenokārt vērsts uz jaudīgiem datu centru risinājumiem, nevis maziem mājas projektiem, piemēram, ar Raspberry Pi.

Proxmox un Arm apvienojas: Jauna jauda datu centros

Līdz šim Proxmox VE bija pieejams tikai x86 sistēmām, taču ar versiju 9.2 Arm64 versija darbojas paralēli, piedāvājot gandrīz identisku kodu un funkcionalitāti. Tas nozīmē, ka datu centru operatoriem būs pieejama visa Proxmox VE jauda, izmantojot energoefektīvākas Arm procesoru iespējas. Jaunā Proxmox VE 9.2 Arm64 versija balstās uz Debian GNU/Linux 13.5 “Trixie” un izmanto Linux Kernel 7.0.

Virtualizētajām mašīnām (VMs) tiek izmantots QEMU 11.0, savukārt Linux konteinerus nodrošina LXC 7.0. Turklāt ir integrēts OpenZFS 2.4 un Ceph Tentacle 20.2.3, nodrošinot stabilu un mērogojamu krātuves pārvaldību. Svarīgi ir tas, ka Arm64 versija nodrošina visas būtiskās Proxmox Virtual Environment funkcijas, tostarp programmatiski definētu tīklu (SDN), augstas pieejamības klasterus un rezerves kopēšanas iespējas, viss caur vienotu, pazīstamu tīmekļa saskarni.

Elitāras aparatūras prasības: Nvidia Grace un Vera centrā

Lai gan Proxmox Arm64 atbalsts ir revolucionārs, tas sākotnēji ir vērsts uz ļoti specifisku, augstākās klases aparatūru. Tas nozīmē serverus ar Nvidia Grace Hopper un Nvidia Vera arhitektūrām. Šie procesori ir paredzēti datu centriem un pielietojumiem, piemēram, mākoņpakalpojumiem, mākslīgajam intelektam un citām skaitļošanas intensīvām darbībām. Piemēram, Nvidia Grace Hopper (GH200) ir superčips, kas apvieno 72 kodolu ARMv9-A procesoru (balstītu uz Neoverse V2 arhitektūru) ar Nvidia H100 GPU, kas spēj darboties ar ievērojamu jaudu - līdz pat 1 kW. Šādu sistēmu cena sākas no aptuveni 40 000 eiro, bet nākamās paaudzes Vera-Rubin sistēmas var sasniegt pat 5-9 miljonus ASV dolāru par statīvu.

Virtuālās mašīnas Arm64 platformā startē tikai caur UEFI (Unified Extensible Firmware Interface), izmantojot AAVMF (ARM Architecture Virtual Machine Firmware). Tas atšķiras no x86 sistēmām, kas var izmantot arī SeaBIOS. Tāpat jāņem vērā, ka šobrīd nav iespējama VM “dzīvā migrācija” starp Arm64 un x86 platformām, kā arī nav pieejamas dažas x86-specifiskas funkcijas, piemēram, AMD SEV vai Intel GVT-g.

Kāpēc pagaidām ne Raspberry Pi?

Daudzi mājas lietotāji un entuziasti cerēja, ka jaunais Proxmox Arm64 atbalsts pavērs durvis vienkāršai virtualizācijai uz lētiem Single-Board Computer (SBC) risinājumiem, piemēram, Raspberry Pi. Diemžēl realitāte ir nedaudz sarežģītāka. Lai gan Proxmox izstrādātāji norāda, ka Arm64 versijai vajadzētu darboties arī uz ARMv8-A sistēmām, ir nepieciešams, lai tās būtu konfigurētas ar ACPI un UEFI. Lielākā daļa Raspberry Pi un līdzīgu SBC tiek konfigurēti, izmantojot Device-Tree, kas prasa individuālu pielāgošanu katrai sistēmai.

Pastāvēja kopienas projekti, piemēram, PiMox un PXVIRT, kas mēģināja iedarbināt Proxmox uz Raspberry Pi, taču tie vairs nav aktuāli. Interesentiem ir iespējams izmēģināt lētākus Armv9-A sistēmas validācijai, piemēram, Radxa Orion O6, vai izmantot mākoņpakalpojumus, piemēram, AWS Graviton4 instances. Pat Apple M4 procesori pagaidām nav tieši atbalstīti, jo tie izmanto iBoot, nevis natīvo UEFI.

Pieejamība un nākotnes virzieni

Proxmox VE 9.2 Arm64 versija jau ir pieejama lejupielādei kā atvērtā koda programmatūra, un to var izmantot bez maksas. Izstrādātāji sola, ka drīzumā tiks izlaists arī Proxmox Backup Server Arm64 versijai, paplašinot atbalsta ekosistēmu. Atbalsta abonementu cenas ir pieejamas, sazinoties tieši ar Proxmox atbalsta komandu. Nākotnē Proxmox plāno apvienot Arm64 un amd64 versiju ceļvedī, signalizējot par pilnīgu integrāciju un attīstību abās platformās. Šis ir nozīmīgs solis Proxmox un Arm ekosistēmai kopumā, paverot jaunas iespējas augstas veiktspējas skaitļošanā un datu centros.

Ko Tu domā par Proxmox virzību uz Arm64 arhitektūru? Vai redzi tam plašu pielietojumu mājas serveru entuziastu vidū, vai tomēr tas paliks datu centru speciālistu rīks?

✎Kļūda rakstā?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.

Seko okei.lv

Tehnoloģiju jaunumi latviski. Izvēlies sev ērto tīklu.

Līdzīgi raksti