Vai esat kādreiz aizdomājušies, vai mūsu valsts iestādes varētu iztikt bez milzu maksājumiem tādām gigantu korporācijām kā Microsoft? Vācijā šis jautājums ir aktuāls, un atbilde ir openDesk - Vācijas valsts mēģinājums radīt digitāli suverēnu biroja programmatūru. Aiz šī projekta stāv valsts uzņēmums ZenDiS, un tā mērķis ir atbrīvoties no atkarības no Microsoft 365, piedāvājot atvērtā koda alternatīvu, kas it kā nevarētu tikt atslēgta ar “nogalināšanas slēdzi” no ASV.
Kas ir openDesk un kāpēc tas ir svarīgi mums?
openDesk nav pavisam jauna izstrāde, bet gan rūpīgi salikts esošu atvērtā koda programmu komplekts. Tajā apvienotas tādas komponentes kā Nextcloud failu glabāšanai, Open-Xchange e-pastam un kalendāram, Collabora Online dokumentu rediģēšanai, Element tērzēšanai un videokonferencēm, kā arī OpenProject, XWiki, CryptPad, Jitsi un Univention Nubus identitātes pārvaldībai. Mērķis ir nodrošināt gandrīz pilnvērtīgu alternatīvu Microsoft 365, saglabājot datus Vācijā un piedāvājot pilnīgu kontroli pār tiem. Līdzīgi principi varētu būt svarīgi arī Latvijas kontekstā, lai nodrošinātu datu drošību un neatkarību.
openDesk ir pieejams divās versijās: Community Edition (CE) jeb Kopienas versijā un Enterprise Edition (EE) jeb Uzņēmuma versijā. Kopienas versija sākotnēji sola pilnīgu brīvību - pats uzstādi, pats pārvaldi, nekādas abonēšanas maksas. Tas izklausās pievilcīgi maziem uzņēmumiem vai pašvaldībām ar savu IT komandu, taču realitātē atšķirības ir daudz būtiskākas.
Slepenās izmaksas un drošības āķi
Lielām organizācijām, piemēram, Vācijas valsts iestādēm, openDesk Uzņēmuma versija ir obligāta. Kāpēc? Galvenā atšķirība slēpjas drošības atjauninājumos un atbalstā. Kamēr openDesk CE saņem Nextcloud drošības ielāpus ar novēlošanos vai vispār ne, EE versijai tie tiek nodrošināti prioritāri un ar garantētu atbalstu. Turklāt EE ietver ekskluzīvu Guard-App lietotni, kas uzrauga sistēmas veiktspēju, identificē sinhronizācijas problēmas, pārbauda divu faktoru autentifikāciju un brīdina par vājām parolēm - funkcijas, kas CE versijā būtu jāveido un jāuztur pašiem.
E-pasts un saziņa: stabilitātes jautājums
Arī e-pasta sistēmā atšķirības ir acīmredzamas. openDesk CE izmanto atvērtā koda Dovecot 2, kas varētu būt piemērots mazākām vajadzībām. Taču EE versijā tiek izmantots Dovecot Pro 3 ar klasterizācijas un S3 integrācijas moduļiem. Tas nodrošina augstu pieejamību un drošību, ļaujot veikt apkopi un atjauninājumus bez dīkstāves. Iedomājieties, kas notiktu, ja vienīgais CE e-pasta serveris pēkšņi pārtrauktu darbu - liela organizācija nevar atļauties šādu risku. Līdzīga situācija ir ar saziņas platformu Element, kur EE versija piedāvā centralizētus pārvaldības rīkus kā AdminBot un GroupSync, kas automatizē lietotāju un tiesību pārvaldību, nodrošinot, ka bijušajiem darbiniekiem netiek saglabāta piekļuve sensitīvām telpām. Bez šiem rīkiem visas HR izmaiņas jāveic manuāli, kas liela mēroga iestādē ir neiespējami un nedroši.
Vai patiešām esam “digitāli suverēni”?
Secinājums ir skarbs: lai gan Kopienas versija ir lieliska izmēģinājumiem, nopietnām valsts iestādēm vai lieliem uzņēmumiem nepieciešama Enterprise Edition ar visām tās funkcijām un atbalstu. Pašu vārds “Enterprise” jau to pasaka priekšā. Bez šīs versijas iestādes riskē ar drošības pārkāpumiem, sarežģītu sistēmu uzturēšanu un nespēju ievērot audita prasības.
Vēl vairāk, openDesk darbojas uz Kubernetes klasteriem, kas prasa specifiskas zināšanas un dārgu IT speciālistu komandu, kas ir pieejama 24/7. Ja organizācija nevēlas algot šādus speciālistus, tā ir spiesta izmantot openDesk kā pakalpojumu (SaaS), ko Vācijā nodrošina B1 Systems GmbH sadarbībā ar StackIT. Tātad, lai gan openDesk mērķis ir digitālā suverenitāte, realitātē lielākā daļa organizāciju joprojām būs atkarīgas no trešās puses pakalpojumu sniedzēja, pat ja tas atrodas Eiropā. Vai tas ir ceļš uz patiesu digitālo neatkarību, vai tikai pakalpojumu sniedzēja maiņa? Kādas ir jūsu domas par šāda veida risinājumu ieviešanu Latvijā?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
