Vai jūsu tehnoloģija klusām sazinās ar tālām valstīm? Šis jautājums kļūst arvien aktuālāks, un pat militārā sfēra nav imūna pret slēptiem savienojumiem. Nesen atklāts incidents ar Lielbritānijas jūras kara flotes bezpilota virsūdens droniem liek nopietni aizdomāties par piegādes ķēdes drošību un informācijas noplūdes riskiem.
Kas notika ar „Kraken K3 Scout” droniem?
Lielbritānijas jūras spēki atklāja, ka viņu jaunie „Kraken K3 Scout” virsūdens droni, kas aprīkoti ar trešo pušu kamerām, regulāri sūtīja “sirdspukstu signālus” uz IP adresi Ķīnā. Šīs kameras, kuras ražojis ārējs piegādātājs, bija klusi uzturējušas savienojumu, raisot nopietnas bažas par drošību. Reakcija bija zibenīga: Lielbritānijas Aizsardzības ministrija nekavējoties pārtrauca interneta piekļuvi šīm kamerām, lai novērstu turpmāku datu pārraidi.
Lai gan sākotnējā analīze liecina, ka nekādi jutīgi dati vai sistēmas nav tikušas pārsūtītas, incidents ir radījis neērtības un licis apšaubīt dronu drošības sistēmu efektivitāti. Īpašas bažas radās par to, ka kameras varētu apdraudēt elitāro spēku personālu, atklājot to atrašanās vietas, ja tās spētu darboties arī pēc dronu izslēgšanas.
„Kraken K3 Scout”: spējīgs, bet ar jautājuma zīmi
„Kraken K3 Scout” ir iespaidīgs bezpilota virsūdens līdzeklis. Tā garums ir 8,40 metri, platums - nepilni 2 metri, un to darbina dīzeļdzinējs. Dronam ir spēja sasniegt ātrumu līdz 55 mezgliem (aptuveni 102 kilometri stundā), un ar 25 mezglu (aptuveni 46 km/h) ātrumu tā darbības rādiuss ir aptuveni 650 jūras jūdzes (ap 1200 kilometri). Tas var atrasties jūrā līdz pat 30 dienām un pārvadāt kravu līdz 600 kg. Pašlaik droni tiek vadīti attālināti, taču nākotnē paredzēta to autonomā darbība. Britu flotē šie droni tiek izmantoti kopš marta un ir paredzēti izvietošanai Hormuza šaurumā, ja tiks panākta vienošanās par šī stratēģiski svarīgā ūdensceļa drošību.
Piegādes ķēdes drošība un plašākas implikācijas
Šis incidents izceļ fundamentālu problēmu mūsdienu tehnoloģiju, it īpaši militāro, piegādes ķēdēs. Komponentes, kas iegūtas no trešajām pusēm, var slēpt neparedzētas vājās vietas vai pat apzināti iebūvētas “durvis” datu pārraidīšanai. Pat ja konkrētajā gadījumā jutīga informācija nav noplūdusi, pats fakts, ka militāra tehnika uzturējusi slepenu savienojumu ar citu valsti, ir satraucošs.
Drona ražotājs, „Kraken Technology Group”, ir atzinis atklājumu un sadarbojies ar ministriju, taču atjaunot uzticību, it īpaši tādās sensitīvās jomās kā nacionālā drošība, nav viegli. Šis notikums kalpo kā atgādinājums par nepieciešamību veikt stingras drošības pārbaudes katram komponentam, kas tiek integrēts kritiskās sistēmās.
Vācijas loma un neatbildētie jautājumi
Situācija kļūst vēl interesantāka, ņemot vērā Vācijas bruņojuma ražotāja Rheinmetall iesaisti. Pavasarī Rheinmetall meitasuzņēmums Blohm+Voss uzsāka „Kraken K3 Scout” sērijveida ražošanu, izveidojot kopuzņēmumu ar „Kraken Technology Group”. Plānots gadā ražot 200 šādu dronu. Taču rodas jautājums: vai Rheinmetall ražotie droni izmanto tās pašas kameras un vai arī tie sūta signālus uz Ķīnu? Līdz šim atbilde uz šo jautājumu nav sniegta, radot neziņu un nepieciešamību pēc papildu skaidrojumiem.
Šis notikums liek domāt ne tikai par militāro aprīkojumu, bet arī par jebkuru ierīci ar „gudrām” komponentēm. Cik lielā mērā mēs varam uzticēties tehnoloģijām, kuras mūs ieskauj? Un kādiem risinājumiem mēs būtu jāpievērš uzmanība, lai nodrošinātu datu drošību nākotnē?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
