Ievads: Informācijas meklējumu nākotne
Mūsdienu digitālajā pasaulē mēs pastāvīgi meklējam atbildes: kuras filmas ir ar brīvu licenci? Kādās valstīs atrodas lielākie tuksneši? Kuri tehnoloģiju vadītāji darbojas citu uzņēmumu padomēs? Lai saņemtu atbildes, mēs izmantojam meklētājprogrammas, navigācijas lietotnes vai balss asistentus. Visām šīm lietotnēm ir viena kopīga prasība: datiem jābūt uzticamiem, strukturētiem un mašīnlasāmiem. Viens no galvenajiem datu avotiem, kas nodrošina šo informāciju, ir Wikidata. Šis raksts paskaidros, kāpēc Wikidata ir daudz vairāk nekā parasta datubāze un kā to var izmantot.
Kas ir Wikidata un kā tā sākās?
Sākotnēji Wikidata tika radīta 2012. gadā ar Wikimedia Deutschland iniciatīvu kā strukturēts datu pamats Wikipedia enciklopēdijai. Taču kopš tā laika tā ir attīstījusies par neatkarīgu, atvērtu zināšanu infrastruktūru. Šodien Wikidata satur vairāk nekā 120 miljonus ierakstu un vairāk nekā 1,6 miljardus paziņojumu, ko uztur aptuveni 24 000 brīvprātīgo visā pasaulē. Viss saturs ir pieejams vairāk nekā 600 valodās, un dati, tāpat kā pats projekts, ir publicēti ar CC0 licenci, kas ir visatļautākā Creative Commons licence. Tas nozīmē, ka netiek paturētas nekādas tiesības, un dati ir pilnībā brīvi izmantojami.
Datu spēks: Zināšanu grafs
Atšķirībā no tradicionālajām datubāzēm, Wikidata organizē zināšanas kā grafu, kas sastāv no entītijām un to savstarpējām attiecībām. Entītijas ir unikāli identificējamas lietas, piemēram, personas, vietas, organizācijas, koncepti vai darbi, un tās ir skaidri apzīmētas ar stabilām ID. Piemēram, Rīgai ir sava unikālā ID. Paziņojumi veido savienojumus starp šīm entītijām, radot plašu zināšanu grafu. Izstrādātāji un programmatūra izmanto šos zināšanu grafus, lai analizētu tīklus, veidotu daudzlīmeņu attiecības un atklātu netiešus sakarus vai jaunas kopsakarības. Tas ir īpaši noderīgi, lai veidotu viedas lietotnes un risinājumus, kas spēj apstrādāt un interpretēt sarežģītu informāciju.
Kāpēc Wikidata ir svarīga Latvijas izstrādātājam?
Wikidata piedāvā unikālas iespējas arī Latvijas tehnoloģiju kopienai un uzņēmējiem. Tā kā dati ir brīvi pieejami un atbalsta simtiem valodu, tostarp latviešu, tas paver durvis vietējo lietojumprogrammu izstrādei, kas balstītas uz bagātīgu un strukturētu informāciju. Iedomājieties lietotni, kas vizualizē kultūrvēsturiskos datus par Latvijas pilsētām vai analizē zinātniskās publikācijas latviešu valodā. Wikidata ir lielisks pamats šādiem projektiem, samazinot nepieciešamību pašiem vākt un strukturēt lielus datu apjomus.
Piekļuves veidi Wikidata datiem
Wikidata piedāvā vairākus veidus, kā piekļūt tās plašajiem datiem. Katrs no tiem ir piemērots dažādām vajadzībām, sākot no vienkāršām meklēšanas vaicājumiem līdz sarežģītai datu analīzei. Populārākie piekļuves veidi ietver Wikidata Query Service, kas ļauj veidot SPARQL vaicājumus, MediaWiki Action API programmatiskai mijiedarbībai, Wikibase REST API, kā arī iespēju lejupielādēt pilnas datu kopas (Data Dumps). Šīs iespējas padara Wikidata par neatsveramu rīku ikvienam, kam nepieciešami strukturēti, atvērti un globāli dati.
Nobeigums: Atvērto zināšanu potenciāls
Wikidata nav tikai datubāze; tā ir dinamisks, kopīgi veidots zināšanu centrs, kas pārveido veidu, kā mēs piekļūstam informācijai un izmantojam to. Tā brīvais un strukturētais datu modelis paver neierobežotas iespējas inovācijām visā pasaulē. Kādi jauni projekti vai pakalpojumi, jūsuprāt, varētu gūt vislielāko labumu no Wikidata piedāvātajiem atvērtajiem datiem?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
