Eiropas Savienība vēršas pret Krievijas kiberuzbrukumiem un sabotāžu
Eiropas Savienība ir stingri nosodījusi Krieviju par plaša mēroga kiberuzbrukumiem un sabotāžu, kas apdraud Eiropas drošību. Šie uzbrukumi nav tikai virtuālas cīņas - tie ietekmē reālo dzīvi, sākot no valsts iestādēm līdz pat ikviena iedzīvotāja digitālajai drošībai. Eiropadome norāda, ka Krievija izmanto sarežģītu tīklu, kurā iesaistītas gan valsts iestādes, gan kiberkrimināļi un haktīvisti. Šis lēmums iezīmē jaunu posmu cīņā pret hibrīda draudiem.
Krievijas “hibrīda ekosistēma” un tās draudi
Eiropadomes paziņojumā uzsvērts, ka Krievija izveidojusi koordinētu digitālo sistēmu, kurā cieši sadarbojas Federālā drošības dienesta (FSB) 16. centrs, citas izlūkošanas aģentūras un pat kriminālās grupas, tostarp pazīstamā kibergrupas Turla. Šis tīkls īsteno postošas kiberoperācijas, kas, kā liecina dati, sākušās jau pirms 2010. gada. To mērķis ir gan spiegošana, gan valstu tīklu ielaušanās, gan kritiskās infrastruktūras sabotāža.
Postošā ietekme Eiropā: mērķi un incidenti
Krievijas kiberuzbrukumi vērsti pret Eiropas Savienību, tās dalībvalstīm, kā arī starptautiskajiem partneriem, īpaši Ukrainu. Uzbrukumu upuru sarakstā ir Vācija, Francija, Polija, Kipra, Nīderlande, Austrija, Slovākija, Rumānija un Somija. Polijā FSB vienības tika apsūdzētas sabotāžā pret termoelektrostacijām un dzelzceļa tīkliem, kas tieši ietekmē ikdienas dzīvi. Francijā 2025. gadā Turla veica rūpniecisko spiegošanu pret augsto tehnoloģiju uzņēmumu, izmantojot trešo valstu, piemēram, Irānas, infrastruktūru, lai slēptu savas pēdas. Šādi incidenti parāda, cik nopietni Krievija ir gatava destabilizēt Rietumu valstu civilo un ekonomisko infrastruktūru.
ES atbilde - jaunas sankcijas
Reaģējot uz šiem draudiem, ES ir ieviesusi sankcijas pret deviņām personām un četrām organizācijām. Tās ietver ieceļošanas aizliegumus un līdzekļu iesaldēšanu. Starp sankcionētajām organizācijām ir Krievijas tehnoloģiju uzņēmumi Advanced System Technology (AST) un NPP Gamma, kuriem turpmāk ir liegts veikt darījumus ES. AST jau iepriekš tika sankcionēts no ASV puses 2021. gadā. Jāatzīmē, ka šis nav pirmais gadījums - jau 2020. gadā sankcijas tika piemērotas Krievijas militārās izlūkošanas (GRU) virsniekiem par NotPetya uzbrukumu un kiberuzbrukumu Vācijas parlamentam.
Starptautiskā sadarbība un nākotnes izaicinājumi
ES aktīvi koordinē savu rīcību ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, Apvienoto Karalisti, kas arī nesen noteikusi sankcijas pret 24 ar Krievijas izlūkdienestiem saistītām personām un organizācijām. Tiek uzsvērts, ka Krievijas kibertelpā robežas starp valsts aktoriem un it kā neatkarīgiem kiberkrimināļiem ir izplūdušas. ES un NATO mērķis ir veidot brīvu, atvērtu, stabilu un drošu kibertelpu. Tāpat tiek aicinātas visas valstis, tostarp Krievija, ievērot ANO ietvaru atbildīgai rīcībai kibertelpā un respektēt starptautiskās tiesības.
Kā šie notikumi mainīs mūsu digitālo ikdienu un valstu drošības stratēģijas? Vai kiberaizsardzība kļūs par katra Latvijas iedzīvotāja prioritāti?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
