Datu centru karstā problēma un vēsais risinājums
Mūsdienu digitālajā pasaulē datu centri ir kā milzīgas sirdis, kas pukst un uztur visu sistēmu. Taču šīs sirdis rada milzīgu siltuma daudzumu, un to efektīva dzesēšana ir viena no lielākajām izaicinājumiem. Līdz šim lielākā daļa dzesēšanas sistēmu patērēja daudz elektroenerģijas, taču jauna tehnoloģija, kas pārvērš pašu datu centra radīto siltumu aukstumā, sola revolucionārus ietaupījumus un videi draudzīgākus risinājumus.
Vācu tehnoloģiju portāls heise.de ziņo par inovācijām adsorbcijas dzesēšanas jomā, kas varētu mainīt veidu, kā mēs raugāmies uz datu centru enerģijas patēriņu.
Adsorbcijas dzesēšana: atdzimšana ar jauniem materiāliem
Adsorbcijas dzesēšanas iekārtas nav nekas jauns - to pirmsākumi meklējami jau vairāk nekā pirms 100 gadiem. Tās darbojas, izmantojot siltumu, lai atdalītu dzesējošo vielu (piemēram, ūdeni) no adsorbcijas materiāla. Šīs sistēmas ir klusas un tām nav nepieciešami kompresori, tāpēc tās agrāk bija populāras mini bāros viesnīcās un pat kemperos, kur varēja izmantot gāzes liesmu kā enerģijas avotu.
Tomēr tradicionālajām adsorbcijas dzesēšanas iekārtām bija viens liels trūkums: tās efektīvi darbojās tikai pie relatīvi augstām temperatūrām, kas pārsniedza 60 grādus pēc Celsija. Datu centros, kur CMOS loģikas mikroshēmas ir jutīgas pret augstu karstumu, dzesēšanas ūdens atpakaļgaitas temperatūra ir krietni zemāka - parasti no 30 līdz 45 grādiem. Tas padarīja pašu radīto siltumu grūti izmantojamu dzesēšanai vai apkurei.
MOF - ķīmijas Nobela prēmijas laureātu atklājums
Spēles noteikumus maina jauni materiāli, kas pazīstami kā metālorganiskie karkasa savienojumi (Metal-Organic Framework, jeb MOF). Šo materiālu izstrādē pētītāji Susumu Kitagawa, Richard Robson un Omar Yaghi tika apbalvoti ar 2025. gada Nobela prēmiju ķīmijā. MOF ir kristāli ar lielām dobumiem, kas veidoti no metālu joniem (kā stūrakmeņiem) un gariem organiskiem molekulām.
Atkarībā no to ķīmiskā sastāva, MOF var selektīvi absorbēt un uzglabāt dažādas vielas. Tas nozīmē, ka MOF materiālus var pielāgot konkrētiem pielietojumiem, padarot tos ideāli piemērotus, lai efektīvi izmantotu pat zemākas temperatūras siltumu.
Exora un 90% enerģijas ietaupījums
Uzņēmums Exora aktīvi strādā pie šīs tehnoloģijas ieviešanas datu centros. Exora vadītājs Aleksis Van Vēsemails (Alexis Van Wesemael) nesen prezentēja jaunāko attīstību. Viņu mērķis ir izmantot datu centru radīto atkritumsiltumu jau no aptuveni 35 grādiem pēc Celsija.
Pašlaik Exora ir izstrādājusi 3 kilovatu (kW) prototipu, un plānos ir līdz 2028. gadam sākt ražot 100 kW vienības. Līdz 2030. gadam uzņēmums cer sasniegt megavatu jaudas līmeni. Salīdzinot ar esošajām dzesēšanas sistēmām, Exora risinājums varētu patērēt tikai aptuveni 10% no parastās elektroenerģijas, kas nozīmē iespaidīgu 90% ietaupījumu, jo lielāko daļu enerģijas nodrošinātu paša datu centra atkritumsiltums.
Nākotne ir vēsāka un zaļāka
Šī tehnoloģija ir ārkārtīgi svarīga ne tikai datu centru īpašniekiem, bet arī visiem, kam rūp energoefektivitāte un vides aizsardzība. Siltuma pārvēršana aukstumā ar minimālu elektroenerģijas patēriņu varētu ievērojami samazināt datu centru oglekļa pēdu un darbības izmaksas.
Vai šī inovācija spēs padarīt mūsu digitālo infrastruktūru patiesi zaļu un ekonomisku?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
