Vācija pieņem svarīgu lēmumu: Telekom jāatver savi optikas kabeļu kanāli
Iedomājieties, ka ātrs internets kļūst pieejams ikvienā Latvijas nostūrī, un mazākiem pakalpojumu sniedzējiem ir vieglāk izbūvēt savus tīklus. Vācijā šāds scenārijs ir par soli tuvāk realitātei. Vācijas Federālā tīkla aģentūra (Bundesnetzagentur) ir nākusi klajā ar lēmumu, kas nozīmē, ka valsts lielākajam telekomunikāciju uzņēmumam Telekom ir jāatver savi tukšie kabeļu kanāli un masti konkurentiem, lai veicinātu optiskā interneta izbūvi. Tas ir lēmums, kas varētu mainīt spēles noteikumus visā nozarē.
Kāpēc tas ir svarīgi arī Latvijā?
Galvenais mērķis ir novērst lieku infrastruktūras dublēšanos. Iedomājieties - ja katrs uzņēmums raktu savas tranšejas un vilktu savus kabeļus, tas būtu ne tikai dārgi un laikietilpīgi, bet arī radītu milzīgus traucējumus iedzīvotājiem. Daloties ar esošo infrastruktūru, mazāki uzņēmumi var ātrāk un lētāk piegādāt optisko internetu uz tām vietām, kur Telekom vēl nav ienācis. Tas nozīmē ātrāku interneta ieviešanu un lielāku konkurenci, kas galu galā nāk par labu patērētājiem.
Šis regulējums Vācijā tika uzsākts jau 2022. gada vasarā, kad Telekom tika uzlikts pienākums atvērt savu infrastruktūru. Lēmums bija ļoti strīdīgs un nonāca līdz pat Eiropas Tiesai, kas apstiprināja šo pienākumu. Pēc tam, 2024. gada jūnijā, tika noteiktas galīgās nomas maksas par kabeļu kanāliem un mastiem, kas stājās spēkā ar atpakaļejošu datumu no 2024. gada sākuma. Tagad ir publicēti arī detalizēti līguma nosacījumi, kas ienes skaidrību nozarē.
Jauni spēles noteikumi: piecu gadu garantija un bargi sodi
Jaunie noteikumi paredz vismaz piecu gadu līguma termiņu, kura laikā Telekom nedrīkst vienpusēji mainīt nomas nosacījumus. Tas dod konkurentiem ilgtermiņa plānošanas drošību. Turklāt Telekom tagad ir jānodrošina pilnīga pārredzamība - brīvās jaudas būs jāpublisko katru ceturksni īpašā infrastruktūras atlasā. Vēl svarīgāk ir tas, ka aģentūra ierobežo Telekom iespējas bloķēt jaudas, atsaucoties uz “pašpatēriņu”.
Ja Telekom vēlas rezervēt kanālus savai vajadzībai, tam ir jāiesniedz stingri pierādījumi par plānotajiem izbūves darbiem un jāievēro precīzi termiņi. Ja Telekom šos termiņus nokavē, draud sodi, kas svārstās no 500 līdz 1000 eiro par katru kavējuma posmu. Ja Telekom neievēro šīs garantijas vairāk nekā 5 procentos pieprasījumu ceturksnī, draud atkārtoti sodi, kā arī uzraudzības procedūras ar piespiedu naudas sodiem un bloķēto konkurentu prasībām par zaudējumu atlīdzību. Šie noteikumi attiecas arī uz Telekom meitasuzņēmumiem, piemēram, Glasfaser NordWest un GlasfaserPlus.
Reakcijas: no “beidzot!” līdz “mums tas nepatīk”
Nozares reakcijas ir dažādas. Vācijas Digitālā un telekomunikāciju tirgus pakalpojumu sniedzēju asociācija (VATM) šo soli uzskata par sen gaidītu pavērsienu, kas nodrošinās lielāku plānošanas drošību un paātrinās optiskā tīkla izbūvi. Tomēr asociācija kritizē ārkārtīgi ilgo procedūras ilgumu - septiņus gadus.
Tikmēr Vācijas Platjoslas komunikāciju asociācija (Breko) ir skeptiskāka pret piekļuvi tukšajiem kabeļu kanāliem, dodot priekšroku “Open-Access caur bitu plūsmu” pieejai, taču atzīst, ka pašreizējie lēmumi uzlabo situāciju konkurentiem, piemēram, stingrākas prasības attiecībā uz Telekom iespējām atteikt piekļuvi, atsaucoties uz savām vajadzībām.
Telekom pārstāve paziņojusi, ka infrastruktūras koplietošana jau gadiem ilgi ir ierasta prakse, un uzņēmums pašlaik izvērtē juridiskās iespējas vērsties pret šo lēmumu, uzskatot, ka tam ir nevienlīdzīgi plānošanas un dokumentēšanas termiņi salīdzinājumā ar citiem izbūvētājiem. Pat Eiropas Komisija kritizēja Vācijas aģentūras lēno rīcību, norādot, ka septiņi gadi no tirgus dominējošā stāvokļa konstatēšanas līdz gala lēmumam ir pārāk ilgs laiks.
Kādas ir izmaksas?
Protams, piekļuve infrastruktūrai nav bezmaksas. Kabeļu kanālu nomas maksas, atkarībā no diametra, svārstās no aptuveni 12,70 līdz 64,50 eiro (bez PVN) mēnesī. Virszemes mastu izmantošana izmaksā vairākus simtus eiro.
Šis lēmums ir svarīgs solis ceļā uz efektīvāku un godīgāku optiskā interneta izbūvi Vācijā. Vai Latvija var mācīties no šīs pieredzes un ieviest līdzīgus noteikumus, lai paātrinātu platjoslas interneta pieejamību visiem iedzīvotājiem?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
