Mākslīgais intelekts

AI kosmosā: Vai zvaigžņotās debesis pārvērtīsies par datu centru spoguli?

okei.lv redakcija
Dalīties

Mākslīgā intelekta (AI) straujā attīstība sola milzīgas pārmaiņas un neskaitāmas inovācijas. Taču aiz šiem solījumiem slēpjas arī milzīgs enerģijas patēriņš un nepieciešamība pēc jaudīgiem datu centriem. Tā vietā, lai celtu jaunas ēkas uz Zemes un saskartos ar sabiedrības un ekologu iebildumiem, tehnoloģiju giganti izdomājuši “telpisku risinājumu” - pārcelt datu apstrādi kosmosā. Šī ideja varētu šķist futūristiska un aizraujoša, taču vides aizstāvji un zinātnieki ceļ trauksmi par potenciālajām katastrofālajām sekām Zemes atmosfērai un pat mūsu naksnīgajām debesīm. Kas tieši notiek un kāpēc mums par to būtu jāuztraucas?

AI ambīcijas un telpiskais risinājums

Lielākie ASV tehnoloģiju uzņēmumi, tostarp Elona Muska SpaceX, Džefa Bezosa Blue Origin un pat jaunais spēlētājs Cowboy Space Corporation, plāno izvietot masīvas datu apstrādes sistēmas Zemes orbītā. Viņu motivācija ir acīmredzama: apmierināt AI pieaugošo enerģijas patēriņu un izvairīties no pretestības jaunu datu centru būvniecībai uz Zemes. ASV Federālajai sakaru komisijai (FCC) jau ir iesniegti pieteikumi vairāk nekā miljona jaunu satelītu palaišanai. Piemēram, Cowboy Space Corporation iecerējusi izveidot tīklu no 20 000 satelītiem, lai nodrošinātu enerģijas un datu apmaiņu, savukārt Blue Origin projekts “Sunrise” paredz desmitiem tūkstošu datu apstrādes satelītu izvietošanu saules sinhronās orbītās.

Neredzamās briesmas atmosfērai

Tomēr šī ambiciozā nākotnes vīzija nāk ar nopietnu risku. Vides organizācijas, piemēram, Public Employees for Environmental Responsibility (Peer), Earthjustice, DarkSky International un Environment America, pieprasa nekavējoties apturēt jaunu licenču izsniegšanu orbitālajiem datu centriem un veikt visaptverošu ietekmes uz vidi novērtējumu. Viņu galvenā baža ir neskaitāmu raķešu palaišana un satelītu atkārtota ieiešana atmosfērā. Pēc aptuveni pieciem līdz piecpadsmit gadiem šie satelīti kļūst nederīgi un sadeg atmosfērā, izdalot milzīgu daudzumu kvēpu, slāpekļa oksīdu, alumīnija oksīdu, retus un smagos metālus tieši stratosfērā.

Ozonosfēras apdraudējums un klimata svārstības

ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija (NOAA) jau 2023. gada beigās ar mērīšanas lidojumiem apstiprināja, ka kosmisko aparātu metāliskās daļiņas piesārņo stratosfēras sērskābes aerosolus. Šiem aerosoliem ir izšķiroša nozīme Zemes klimata regulēšanā, atstarojot saules gaismu un darbojoties kā planētas dabiskais aizsargslānis. Precīza ķīmiskā mijiedarbība starp šiem kosmosa metāliem un ozona slāni joprojām ir maz pētīta, taču zinātnieki baidās par neatgriezeniskiem ozonosfēras bojājumiem, kas varētu izraisīt ievērojamu UV starojuma palielināšanos uz Zemes virsmas un neparedzamu klimata nestabilitāti.

Zvaigžņotās debesis izgaismojas: gaismas piesārņojums un tā sekas

Papildus atmosfēras ķīmiskajiem riskiem, eksperti brīdina par milzīgu mākslīgā gaismas piesārņojuma pieaugumu tuvu Zemes orbītā. Gigantiskās satelītu flotes neatgriezeniski mainītu naksnīgo debesu vizuālo izskatu visai cilvēcei. Atstarotā saules gaisma radītu spožu, traucējošu gaismas tīklu debesīs, kas negatīvi ietekmētu optisko un radioastronomiju un traucētu Zemes observatorijām pētīt Visumu. Tas arī traucētu migrējošo putnu, sikspārņu un nakts kukaiņu orientācijai, tādējādi vēl vairāk apdraudot globālās ekosistēmas.

Kosmosa atkritumi un resursu patēriņš

Arvien vairāk satelītu orbītā nozīmē arī lielāku kosmosa atkritumu risku. Unkontrollēti atlūzu krišanas gadījumi palielinātos, radot bīstamību gan kosmosa infrastruktūrai, gan uz Zemes. Turklāt miljoniem satelītu ražošana prasa intensīvus kritiski svarīgu izejvielu ieguves procesus uz Zemes, radot papildu ekoloģisko slogu.

Aicinājums rīkoties

Vides aktīvisti aicina FCC pildīt savus juridiskos pienākumus un iesaldēt apstiprināšanas procedūras, līdz riski ir zinātniski noskaidroti. Šis ir brīdis, kad mums jāapstājas un jāpadomā par to, kā tehnoloģiskā attīstība ietekmē mūsu planētu ilgtermiņā. Vai mēs esam gatavi upurēt zvaigžņotās debesis un Zemes atmosfēras stabilitāti, lai nodrošinātu AI “multiplanetāro nākotni”? Vai pastāv citi, ilgtspējīgāki risinājumi AI datu apstrādes vajadzībām?

✎Kļūda rakstā?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.

Seko okei.lv

Tehnoloģiju jaunumi latviski. Izvēlies sev ērto tīklu.

Līdzīgi raksti