Digitālās izglītības nākotne ir klāt, un mākslīgais intelekts (AI) skolās vairs nav futūristiska vīzija, bet gan ikdiena. Tomēr, kā atklāj jaunākais Vācijas nozares asociācijas Bitkom pētījums, realitāte Vācijas skolās ir diezgan sarežģīta: skolotāji saredz milzīgu AI potenciālu, taču jūt, ka politiskais atbalsts un nepieciešamais aprīkojums ir nepietiekams. Vai līdzīga situācija valda arī Latvijā?
AI: Drauds vai iespēja izglītībā?
Lielākā daļa skolotāju, konkrēti 58 procenti, jau izmanto AI rīkus mācību procesā vai ar to saistītām darbībām, kas ir pieaugums no 51 procenta pērn. Vēl 18 procenti apsver šādu iespēju. Šie skolotāji saskata AI kā lielisku iespēju izglītībai (66%), lai gan 29 procenti to vērtē kā risku. Interesanti, ka 42 procenti uzskata, ka AI var “padarīt jauno paaudzi dumjāku”, taču tajā pašā laikā 89 procenti uzsver, ka visiem skolēniem būtu jāmācās AI lietošanas pamati. Tas norāda uz nepieciešamību meklēt līdzsvaru starp tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām un atbildīgu izmantošanu, veicinot kritiskās domāšanas attīstību.
Infrastruktūras trūkumi un “ēnu AI” fenomens
Lai gan interese par AI ir augsta, skolu aprīkojums bieži atpaliek. Tikai 46 procenti skolotāju saņem oficiālas AI licences vai kontus no skolas. Tas noved pie tā, ka 26 procenti izmanto savus privātos kontus, radot tā dēvēto “ēnu AI” - situāciju, kurā tehnoloģijas tiek izmantotas bez pienācīgas institucionālās uzraudzības un atbalsta. Kopumā tikai 48 procenti skolotāju novērtē savas skolas tehnisko aprīkojumu un infrastruktūru kā “labu” vai “ļoti labu”, bet 49 procenti to uzskata par “sliktu” vai “ļoti sliktu”. Bitkom prezidents Dr. Ralf Wintergerst uzsver, ka vienlīdzīgs tehniskais aprīkojums ir minimums, lai nodrošinātu visiem skolēniem vienādas izglītības iespējas, jo tas ir izglītības taisnīguma jautājums.
Nepieciešams valstisks atbalsts un apmācības
Skolotāji skaidri pauž nepieciešamību pēc lielāka politiskā atbalsta. Lielākā daļa (80%) uzskata, ka skolas netiek pietiekami atbalstītas digitālajā izglītībā, un 83% novērtē Vāciju kā starptautiski atpalikušu skolu digitalizācijā. Lai risinātu šīs problēmas, 78 procenti skolotāju pieprasa obligātas un regulāras apmācības par digitālajām tehnoloģijām un metodēm. Apmācību motivācija ir augsta - 51 procents aptaujāto skolotāju jau ir apmeklējuši digitālās tehnoloģiju apmācības 2025./2026. mācību gadā, un 43 procenti to darījuši iepriekšējos gados. Tas liecina par skolotāju vēlmi mācīties un attīstīties, taču viņiem nepieciešams sistēmisks atbalsts šajā ceļā.
Galvenie izaicinājumi: Viedtālruņi un pārslodze
Papildus digitālās infrastruktūras trūkumiem, skolotāji norāda uz vēl divām aktuālām problēmām. Pirmkārt, 83 procenti nosauc pārmērīgu viedtālruņu lietošanu kā steidzamāko problēmu skolās. Otrkārt, 82 procenti skolotāju atzīst savu pārslodzi, kas ir ievērojams pieaugums no 74 procentiem 2024. gadā. Šie faktori apgrūtina efektīvu digitālo rīku integrāciju un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu.
Bitkom aicinājums: DigitalPakt 2.0 un AI budžets
Bitkom aicina veidot jaunu “DigitalPakt 2.0” ar pastāvīgu finansēšanas modeli skolu digitalizācijai. Papildus tam tiek prasīts vienots federālo zemju AI rīcības plāns, kas ietvertu apstiprinātu AI rīku sarakstu un ikgadēju AI budžetu 15 eiro apmērā uz katru skolēnu. Šāds budžets ļautu skolām iegādāties centrālās licences un mazināt “ēnu AI” izplatību, nodrošinot drošāku un strukturētāku pieeju mākslīgā intelekta izmantošanai izglītībā. Bez šāda atbalsta gan skolotāji, gan skolēni var nerealizēt AI patieso potenciālu.
Un kāda ir digitālās izglītības nākotne Latvijā? Vai esam gatavi nodrošināt skolotājiem nepieciešamo atbalstu un rīkus?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
