Mākslīgais intelekts (AI) strauji maina pasauli un solās revolucionizēt gandrīz katru nozari. Tomēr aiz spīdošajiem sasniegumiem un jauniem risinājumiem slēpjas milzīgas izmaksas, it īpaši par jaudīgu aparatūru. Lai finansētu šo dārgo tehnoloģiju attīstību, tehnoloģiju giganti izmanto sarežģītas finanšu shēmas, kas ļauj mazināt riskus savās bilancēs. Apskatīsim, kā Google ir izstrādājis ģeniālu, taču riskantu stratēģiju, lai nodrošinātu AI uzņēmuma Anthropic darbību ar saviem čipiem.
AI čipu dārgā spēle: Google un "Compute SPV" shēma
Google, sadarbojoties ar čipu ražotāju Broadcom un investīciju kompānijām Apollo un Blackstone, ir izveidojis tik sarežģītu finanšu arhitektūru, ka tā liek aizdomāties par AI industrijas patiesajiem dzinējspēkiem. Mērķis ir pārdot pēc iespējas vairāk Google izstrādāto Tensor Processing Units (TPU) čipu, izvairoties no šo finanšu operāciju parādīšanās pašu bilancē.
Process ir šāds: Google pārdod savus TPU čipus Broadcom, kas tos tālāk pārdod īpaši šim mērķim izveidotai organizācijai, ko sauc par "Compute SPV". Šis uzņēmums savukārt aizņemas naudu no investīciju gigantiem, piemēram, Apollo un Blackstone, lai iegādātos čipus, un tad iznomā tos AI uzņēmumam Anthropic. Ja Anthropic nespēj veikt nomas maksājumus, Broadcom garantē līdz pat 30 miljardiem ASV dolāru no pašreizējās 35 miljardu dolāru kārtas. Šī shēma, kuras kopējie līgumos paredzētie maksājumi sasniedz iespaidīgus 200 miljardus ASV dolāru, kalpo kā "šablons" nākotnes darījumiem ar Anthropic, kas varētu aptvert vēl 3,5 gigavatus TPU aparatūras. Interesanti, ka šis finansēšanas modelis atgādina to, kā Boeing un GE pārdod lidmašīnas un to dzinējus.
AI datu centru enerģija: No kripto kalnračiem līdz jaudai
AI čipi bez pienācīgas enerģijas un datu centru infrastruktūras ir bezvērtīgi. Google ir parūpējies arī par šo aspektu, meklējot risinājumus pie bijušajiem kriptovalūtu ieguvējiem (mineriem), kuriem palikusi pāri liela skaitļošanas jauda un infrastruktūra. Daudzi no šiem uzņēmumiem, piemēram, CoreWeave, jau ir pārkvalificējušies no kripto ieguves uz AI datu centru pakalpojumiem.
Piemēram, TeraWulf bija pirmais uzņēmums, kas ar Google garantiju uzbūvēja 360 megavatu datu centru Ņujorkas štatā. Google garantēja nomas maksājumus par Anthropic atrašanās vietu, savukārt Morgan Stanley strukturēja 3,2 miljardus ASV dolāru vērtas būvniecības obligācijas, tādējādi nodrošinot finansējumu. Apmaiņā Google ieguva "Penny Warrants" - opcijas iegādāties TeraWulf akcijas par simboliskiem centiem. Šis modelis tika veiksmīgi replicēts vēl desmit projektos ar Cipher Digital un Hut 8 Teksasā un Luiziānā, kopā sasniedzot 2,4 gigavatus jaudas. Google ar šīm garantijām riskē ar 44 miljardiem ASV dolāru, ja visi nomas līgumi izgāztos, taču savā bilancē uzrāda tikai 815 miljonus ASV dolāru - tas ir satriecošs atšķirība, kas paslēpj potenciāli milzīgus riskus.
AI burbuļa draudi? Milzīgās investīcijas un neskaidra nākotne
Šīs astronomiskās summas un sarežģītās finanšu shēmas lieliski ilustrē pašreizējo, intensīvo investīciju sacensību mākslīgā intelekta jomā. Nav noslēpums, ka Nvidia risina sarunas par iespaidīgu 250 miljardu dolāru garantiju AI gigantam OpenAI. Kopumā lielie tehnoloģiju uzņēmumi AI infrastruktūras attīstībā jau ir ieguldījuši vairāk nekā 1 triljonu ASV dolāru. Šāds apjoms, kopā ar arvien pieaugošajām bažām par ilgtermiņa noturību, liek jautāt, vai mēs neatradīsimies uz kārtējā "AI burbuļa" robežas.
Šīs stratēģijas liecina par tehnoloģiju milžu apņēmību dominēt AI tirgū, taču arī par piesardzību attiecībā uz milzīgajiem finanšu riskiem. Vai šīs sarežģītās shēmas ir gudrs veids, kā virzīt inovācijas, vai tomēr tās norāda uz gaidāmu "AI burbuļa" plīšanu? Un kā šādas investīcijas ietekmēs AI pieejamību un izmaksas mums, gala lietotājiem?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
