ASV vēlas aizliegt Ķīnas optiskos raidītājus KI datu centros
Pasaules lielvaru starpā aizvien pieaugošais tehnoloģiju karš drīzumā var sasniegt jaunu virsotni. ASV valdība, saskaņā ar Reuters ziņojumu, apsver iespēju ieviest jaunu importa aizliegumu Ķīnā ražotām komponentēm, kas ir kritiski svarīgas mākslīgā intelekta (KI) datu centriem. Konkrēti runa ir par optiskajiem raidītājiem (transceivers), moduļiem, kas pārvērš elektriskos signālus gaismas signālos un otrādi, nodrošinot zibenīgi ātru datu pārraidi pa optiskajām šķiedrām. Bez tiem mūsdienīgi KI datu centri nespētu efektīvi darboties.
ASV Telekomunikāciju uzraudzības aģentūra (FCC) pašlaik gatavo atbilstošus ierobežojumus, un amatpersonas cer šo regulējumu ieviest jau šogad. Galvenais mērķis ir novērst Ķīnas piegādātāju iespējas iegūt sensitīvus datus, ievietot kaitīgu programmatūru vai traucēt ASV datu centru darbību. Šāds solis ir daļa no plašākas stratēģijas, lai aizsargātu nacionālo drošību un kritisko infrastruktūru no potenciāliem apdraudējumiem.
Kāpēc ASV uztraucas un kas ir Zhongji Innolight?
Optiskie raidītāji ir AI datu centru “nervu sistēma”, nodrošinot milzīgu datu apjomu apstrādi ar minimālu aizkavi. Tā kā mākslīgais intelekts kļūst par aizvien svarīgāku tehnoloģiju, ASV uzskata par vitāli svarīgu kontrolēt šīs infrastruktūras komponentes. Viens no galvenajiem bažu objektiem ir Ķīnas uzņēmums Zhongji Innolight, kas ir viens no pasaules lielākajiem optisko raidītāju ražotājiem. Pēc paša uzņēmuma datiem, 2026. gada pirmajā ceturksnī aptuveni 62% no tā apgrozījuma nāca no ASV tirgus.
Ziņas par plānotajiem ierobežojumiem jau ir atstājušas iespaidu uz akciju tirgiem. Zhongji Innolight un citu Ķīnas optisko komponentu ražotāju akcijas kritās, savukārt vairāku ASV piegādātāju, piemēram, Lumentum, Coherent un Applied Optoelectronics, vērtība pieauga. Tomēr pāreja uz ASV piegādātājiem var nebūt vienkārša, jo šie uzņēmumi, iespējams, nespēs īsā laikā pilnībā aizstāt Ķīnas produkciju, kas varētu palielināt izmaksas ASV mākoņpakalpojumu sniedzējiem.
Pekina atbild ar pretpasākumiem: Eskalācija turpinās
Ķīnas atbilde uz šiem plāniem nebija ilgi jāgaida. Ķīnas Tirdzniecības ministrija aizliedza darījumus ar septiņām ASV iestādēm, pastiprināja eksporta kontroli attiecībā uz noteiktiem droniem un saistītām tehnoloģijām, kā arī ierobežoja Amerikas pārbaudes institūciju dalību obligātajās rūpnīcu kontrolēs. Pekina norādīja, ka šie pasākumi ir atbilde uz nesenajiem ASV ierobežojumiem, kas pakāpeniski ieviesti attiecībā uz ārzemēs ražotiem droniem, rūteriem un pat robotiem.
Lai gan šie aizliegumi neattiecas tikai uz Ķīnas ražotājiem, tie visvairāk skar tieši Ķīnas uzņēmumus, ņemot vērā to dominējošo stāvokli tirgū.
Vēsturiskās mācības un nākotnes izaicinājumi
Šo jauno ierobežojumu piekritēji kā brīdinošu piemēru min Huawei gadījumu. Gadiem ilgi tā tīkla tehnoloģijas bija plaši izplatītas ASV, un to vēlākā nomaiņa izrādījās laikietilpīga un dārga. ASV vēlas novērst līdzīgu scenāriju ar KI datu centru komponentēm, taču šis „atsaistīšanās” process var izmaksāt dārgi abām pusēm.
Kādas, jūsuprāt, būs šī tehnoloģiju kara ilgtermiņa sekas gan uz inovācijām, gan uz ikdienas tehnoloģiju lietotājiem?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
