Milzīgais rēķins: Cik maksā digitālā atkarība?
Bavārijas federālās zemes administrācija astoņu gadu laikā iztērēs aptuveni 360 miljonus eiro par Microsoft programmatūru un pakalpojumiem. Jaunas aplēses, kas gūtas no SPD partijas iesniegtā jautājuma Bavārijas parlamentā, atklāj, ka no 2020. līdz 2025. gadam vien izdevumi pārsnieguši 258 miljonus eiro. Turklāt 2026./2027. gada budžetā vēl aptuveni 102 miljoni eiro ir paredzēti maksājumiem ASV tehnoloģiju gigantam. Šajos skaitļos nav iekļauti Bavārijas pašvaldību izdevumi, kas kopējo summu padarītu vēl iespaidīgāku.
Īpaši strauji aug izmaksas par Microsoft 365 - programmatūras un mākoņpakalpojumu abonementu, kas liecina par pieaugošu atkarību no mākoņrisinājumiem. Līdzīgas tendences novērojamas arī federālajā līmenī, kur Vācijas valdības izdevumi Microsoft licencēm no 2020. līdz 2025. gadam ir vairāk nekā dubultojušies, sasniedzot 18,3 miljonus eiro gadā.
Datu drošība un “Cloud Act”: Bažas par digitālo suverenitāti
SPD deputāts Florians fon Brūns (Florian von Brunn) izsaka nopietnas bažas par šādu atkarību, īpaši ņemot vērā ASV likumu “Cloud Act”. Šis likums, kas stājās spēkā 2018. gadā, ļauj ASV iestādēm piekļūt ASV uzņēmumu rīcībā esošajiem datiem, pat ja tie tiek glabāti ārpus ASV. Fon Brūns norāda, ka Bavārijas administrācija arvien vairāk darbu pārceļ uz ASV korporācijas mākoņiem, kas rada augstu risku datu aizsardzībai, īpaši politiski saspringtos laikos.
Viņš kritizē, ka, neskatoties uz milzīgajiem tēriņiem un pieaugošo atkarību, Bavārija joprojām nav nodrošinājusi pietiekami daudz suverēnu alternatīvu Microsoft produktiem, salīdzinot ar citām federālajām zemēm, piemēram, Šlēsvigu-Holšteinu vai Tīringeni.
Bavārijas likums un pretrunas
Vēl 2022. gadā Bavārija pieņēma likumu, kas paredz digitālo neatkarību un nosaka, ka iestādēm, veicot jaunas IT iepirkumu, priekšroka jādod atvērtā koda risinājumiem (Open Source). Tomēr fon Brūns uzsver, ka šis likums netiek ievērots, un valdība to ignorē. Viņš arī kritizē, ka nav veikta izmaksu analīze, lai salīdzinātu Microsoft risinājumu cenas ar potenciālajām atvērtā koda alternatīvām, kas varētu būt izdevīgākas valsts budžetam.
Ceļā uz neatkarību? Izaicinājumi un eksperimenti
Digitālais ministrs Fabiāns Mērings (Fabian Mehring) no partijas “Freie Wähler” ir aicinājis paātrināt pāreju uz digitālo suverenitāti, norādot uz ģeopolitisko situāciju. Tomēr pašlaik notiekošais “digitāli suverēnas darbavietas” pilotprojekts Digitālajā ministrijā, kas aptver tikai piekto daļu no tās darba vietām, kā arī dažas pašvaldības, tiek uzskatīts par pārāk lēnu un maza mēroga, ņemot vērā Bavārijas valsts pārvaldē strādājošo 400 000 darbinieku skaitu.
Šobrīd Bavārijas sarunas ar Microsoft par līgumu apvienošanu ir apturētas politisku nesaskaņu dēļ, kas neveicina izmaksu samazināšanu.
Vai ir alternatīvas? Pieredze no Bavārijas
Ironiski, Bavārijā jau pastāv veiksmes stāsti ar atvērtā koda programmatūru. Piemēram, Bavārijas Mērniecības administrācija ar 51 biroju un 22 filiālēm gadiem ilgi veiksmīgi izmanto galvenokārt atvērtā koda risinājumus un pašu izstrādātas programmas. Šī pieredze varētu kalpot par iedvesmu un pamatu plašākai digitālās suverenitātes ieviešanai visā federālajā zemē, taču pagaidām šī iespēja netiek pilnībā izmantota.
Kādu ceļu, jūsuprāt, Bavārijai vajadzētu izvēlēties - turpināt paļauties uz lielo tehnoloģiju gigantiem vai ieguldīt neatkarīgu, atvērtā koda risinājumu attīstībā?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
