Kas būtu, ja mēs varētu ieskatīties pašos moderno datoru pamatos? Paderbornas Heinz Nixdorf Museumsforum (HNF) sniedz šādu iespēju, izstādot oriģinālās “Whirlwind” datora daļas - mašīnas, kas 1951. gadā lika pamatus mūsdienu reāllaika sistēmām. Šis milzenis ne tikai spēja apstrādāt datus acumirklī, bet arī ieviesa interaktīvas grafiskās saskarnes un radīja atmiņas tehnoloģijas, kas joprojām ietekmē mūsu digitālo ikdienu. Ieskatīsimies, kā vēstures putekļos slēptais “Whirlwind” radīja vēju modernajai tehnoloģiju attīstībai.
Reāllaika apstrādes revolūcija
“Whirlwind” nebija tikai vēl viens skaitļotājs; tas bija pirmais dators, kas spēja apstrādāt datus reāllaikā. Tas nozīmē, ka mašīna varēja reaģēt uz ievadīto informāciju nekavējoties, kas bija revolucionārs sasniegums. Piemēram, ar gaismas pildspalvas palīdzību lietotāji varēja tieši mijiedarboties ar radara ekrāna attēliem, pārraidot datus pa tālruni no radara stacijas. Šī spēja veikt datu tālvadību un grafiski attēlot informāciju klusi mainīja veidu, kā mēs šodien mijiedarbojamies ar datoriem - sākot no spēlēm līdz pat sarežģītām vadības sistēmām.
No analogā uz digitālo un atmiņas izrāviens
Datora izstrāde sākās Otrā pasaules kara laikā ar mērķi radīt lidojuma simulatoru pilotu apmācībai. Projekta vadītājs Jay Forrester, servomotoru speciālists, sākotnēji strādāja pie analogā datora, taču pēc iepazīšanās ar ENIAC un EDVAC darbības principiem, īpaši ietekmējoties no John von Neumann darba, mainīja virzienu uz digitālo risinājumu. “Whirlwind” radīšanas procesā komanda, kurā strādāja 178 cilvēki (tostarp 70 inženieri), izstrādāja daudzas jaunas metodes. Viena no nozīmīgākajām inovācijām bija ferīta kodolu atmiņa, kas 1953. gadā aizstāja tolaik izmantoto jutīgo lampu tehnoloģiju, padarot datorus daudz uzticamākus un efektīvākus. Šī atmiņas tehnoloģija kļuva par standartu turpmākajās desmitgadēs.
Mantojums: Aukstā kara aizsardzība un modernā IT
“Whirlwind” ne tikai ieguva slavu zinātniskajā pasaulē, bet arī kļuva par pamatu ASV gaisa aizsardzības sistēmai SAGE (Semi-Automatic Ground Environment) Aukstā kara laikā. Šie datori, ar savām mirgojošajām gaismām un masīvajām iekārtām, vēlāk ieguva pat savu “filmu karjeru”, bieži parādoties kā tehnoloģiju brīnumi zinātniskās fantastikas filmās.
Pēc “Whirlwind” darbības pārtraukšanas, viens no Forrester izcilākajiem studentiem, Ken Olsen, izglāba vairākus statīvus un vadības paneļus no iznīcināšanas. Olsen vēlāk nodibināja Digital Equipment Corporation (DEC) un izveidoja PDP-1 datoru, ko pats dēvēja par “Micro-Whirlwind”. Oriģinālās daļas no “Whirlwind” caur Bostonas Datoru muzeju un Silīcija ielejas Datoru Vēstures muzeju beidzot nonākušas HNF pastāvīgajā ekspozīcijā, sniedzot iespēju apmeklētājiem ar gaismas pildspalvas un radara ekrāna simulācijas palīdzību pat izspēlēt senas spēles vai vērot gaisa telpas uzraudzību.
Kādas vēl vēsturiskas tehnoloģijas, jūsuprāt, ir pelnījušas, lai mēs tās atkal atklātu un novērtētu mūsdienās?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
