Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam par kiberuzbrukumiem, taču jaunākā informācija no Vācijas liek aizdomāties. Vācijas Saksijas-Anhaltes federālās zemes valsts pārvaldes iestādēm sešu mēnešu laikā reģistrēto uzbrukumu skaits ir dubultojies! Tas ir brīdinājuma signāls, kas liek novērtēt kiberdrošības situāciju arī Latvijā.
Draudi aug: statistika un tendences
Detalizētie dati no Saksijas-Anhaltes ir biedējoši. Pirmā 2026. gada pusgadā reģistrēti 30 IT drošības incidenti, kas ir vairāk nekā divas reizes pārsniedzis iepriekšējā gada rādītāju (14 incidenti). Šie uzbrukumi sadalījās šādi:
- Pikšķerēšanas (phishing) uzbrukumi: 16 gadījumi
- DDoS uzbrukumi: 2 gadījumi
- Sistēmu ielaušanās: 2 gadījumi
- IT aparatūras zādzības vai pazaudēšana: 9 gadījumi
Šie skaitļi liecina par strauju apdraudējuma pieaugumu, kas skar ne tikai privāto sektoru, bet arī valsts pārvaldi. Šāda tendence liecina par organizētu un pastāvīgu kiberuzbrucēju aktivitāti, kas meklē vājās vietas digitālajā infrastruktūrā.
Kāpēc tieši tagad? Brīvdienu mīnusi un jaunas viltības
Kāpēc tieši vasaras mēnešos un brīvdienās uzbrukumu skaits pieaug? Vācijas Iekšlietu ministrija norāda, ka kiberuzbrucēji izmanto laiku, kad daudzi darbinieki ir atvaļinājumā un iestādes strādā ar mazāku personālu. Tas padara tās par vieglāku mērķi. DDoS uzbrukumi, kas paralizē interneta vietnes ar masīvām pieprasījumu plūsmām, ir kļuvuši par ierastu parādību brīvdienu laikā, arvien biežāk vēršoties arī pret pašvaldībām.
Turklāt, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, pikšķerēšanas e-pasti un krāpnieciski zvani kļūst arvien ticamāki, padarot tos grūtāk atpazīstamus pat pieredzējušiem lietotājiem. Piemēram, 2023. gada vasarā prorussiska hakeru grupa “NoName057(16)” īslaicīgi ietekmēja vietējā portāla un vairāku ministriju tīmekļa vietņu darbību.
Ietekme uz valsts iestādēm un privātpersonām
Lielākoties reģistrētie incidenti izraisījuši īslaicīgus traucējumus vai dažas stundas ilgus pakalpojumu pārtraukumus. Visbiežāk cietušas nozagtās ierīces vai uz laiku apgrūtināta tīmekļa vietņu pieejamība pēc DDoS uzbrukumiem. Tas nozīmē, ka tiešs ilgtermiņa kaitējums infrastruktūrai nav bijis, taču šādi traucējumi jebkurā gadījumā ir nepatīkami un var radīt reputācijas zaudējumus, kā arī būtiski kavēt darbu. Turpretim privātpersonām un uzņēmumiem sekas var būt daudz smagākas.
Krāpnieki pielāgojas: viltus veikali un AI taktikas
Valsts Kriminālpolicijas pārvalde (LKA) atzīmē, ka pieaug arī kiberuzbrukumu skaits kopumā. Īpaši bieži privātpersonas tiek apkrāptas, veicot pirkumus vai pārdošanu tiešsaistes platformās. Uzņēmumiem vislielākos zaudējumus joprojām nodara izspiedējvīrusu (ransomware) uzbrukumi, kas šifrē datus un pieprasa izpirkuma maksu.
Taču detektīvi novēro arī jaunas, satraucošas tendences: pieaug viltus veikalu (fake-shops) skaits, krāpnieciski darba piedāvājumi un shēmas, kurās arvien biežāk tiek izmantotas mākslīgā intelekta (AI) radītas un ļoti pārliecinošas ziņas, kas ir grūti atšķiramas no īstajām. Tas liek mums būt vēl uzmanīgākiem un kritiski izvērtēt katru saņemto informāciju.
Kā redzams, kiberdraudi attīstās strauji un kļūst arvien sarežģītāki. Vai esat pārliecināti, ka spēsiet atšķirt AI radītu krāpniecisku ziņu no īstas? Un kādiem drošības pasākumiem vajadzētu pievērst uzmanību ikvienam Latvijas iedzīvotājam, lai pasargātu sevi un savus datus šajā arvien bīstamākajā digitālajā vidē?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
