Vācu tehnoloģiju portāli ziņo par vienu no pēdējā laika iespaidīgākajiem finanšu darījumiem tehnoloģiju nozarē, kas var būtiski mainīt mākslīgā intelekta (KI) nākotni. Čipu gigants Nvidia, kas pazīstams ar savām jaudīgajām grafiskajām kartēm un specializētajiem KI paātrinātājiem, apsver iespēju nodrošināt 250 miljardu ASV dolāru finansiālu garantiju uzņēmumam OpenAI. Šis solis dotu OpenAI piekļuvi Softbank plānotajam, gigantiskajam 10 gigavatu datu centram Ohaio štatā, ASV.
Nvidia kļūst par KI “banku”
Līdz šim Nvidia galvenokārt tika uztverts kā aparatūras piegādātājs. Taču šis darījums atklāj jaunu stratēģisku virzienu - uzņēmums arvien vairāk iesaistās finanšu pakalpojumos. Kāpēc? OpenAI, kā bezpeļņas startup, nevar nodrošināt pietiekamas garantijas, lai Softbank iegūtu izdevīgus kredīta nosacījumus kapitāla tirgū. Šeit talkā nāk Nvidia, darbojoties kā “kredīta apvalks”, kas pārliecina aizdevējus par projekta finansiālo stabilitāti. Papildus tam, Nvidia ar OpenAI apspriež arī atsevišķu finansējuma paketi KI čipiem līdz pat 350 miljardu dolāru vērtībā, kas kopējo darījuma apjomu var palielināt līdz pat 600 miljardiem dolāru.
Šis modelis nav pilnīgi jauns. Nesen Nvidia jau piedāvāja līdzīgu kredīta atbalsta shēmu mazākiem mākoņpakalpojumu sniedzējiem, apmaiņā pret ieņēmumu daļu. Uzņēmuma finanšu direktore Koleta Kresa šādu pieeju raksturo kā “atkārtotu, uz lietošanu balstītu ieņēmumu plūsmu”, kas sniedz stabilitāti un piesaista klientus, kuriem citādi varētu trūkt resursu.
Ohaio: nākotnes KI sirds?
Softbank plānotais datu centru komplekss Ohaio štatā ir ambiciozākais šobrīd izziņotais projekts pasaulē. Tā kopējās izmaksas var pārsniegt 500 miljardus ASV dolāru, ieskaitot nepieciešamos KI čipus. Šāds centrs būtu kritisks mākslīgā intelekta attīstībai, nodrošinot milzīgu skaitļošanas jaudu, kas nepieciešama sarežģītu modeļu apmācībai un darbībai. OpenAI ir viens no lielākajiem šīs infrastruktūras interesentiem, kas liecina par uzņēmuma augošajām vajadzībām un ambīcijām.
Politiskās intrigas un “burbuļa” rēgs
Ohaio projekts nav tikai tehnoloģisks, bet arī politisks. Tā elektroenerģijas piegādi kontrolē ASV valdība, un to pārvalda Softbank meitasuzņēmums. Japāna finansē enerģijas piegādi ar 33 miljardiem dolāru saskaņā ar tirdzniecības līgumu, apmaiņā pret labvēlīgām ASV tarifu likmēm. Interesi par piekļuvi šai infrastruktūrai izrādījuši arī citi milži, piemēram, Anthropic, Microsoft un Google.
Tikmēr OpenAI, iespējams, apspriež ar Donalda Trampa administrāciju iespēju nodot 5% no uzņēmuma akcijām publiskam fondam, lai sabiedrība gūtu labumu no KI ekonomiskā potenciāla. Šie visi savstarpēji saistītie darījumi un politiskās vienošanās liecina par to, cik cieši tehnoloģijas un lielā politika savijas šajā laikmetā.
Tirgus reakcija: Nvidia zaudē līderpozīciju
Finanšu tirgi uz šīm ziņām reaģēja atturīgi. Nvidia akciju vērtība pēc šo ziņu nākšanas atklātībā kritās par aptuveni pieciem procentiem. Pirmo reizi kopš 2025. gada vasaras Nvidia vairs nav pasaules vērtīgākais uzņēmums - to atkal apsteidzis Apple. Investori baidās no tā dēvētajiem “apļa darījumiem” (circular deals) KI sektorā, kas varētu signalizēt par pārkarušu tirgu un “AI burbuli”, līdzīgu Dotcom krīzei pagājušā gadsimta beigās.
Lai gan sarunas vēl nav noslēgušās un darījums var izgāzties, tas jau tagad sniedz ieskatu par milzīgajām pārmaiņām un riskos, ko līdzi nes mākslīgā intelekta attīstība.
Kādu lomu Nvidia spēlēs nākotnē - finanšu stabilizatora vai burbuļa katalizatora? Un kā šādi gigantiski darījumi ietekmēs vidusmēra tehnoloģiju lietotāju ikdienā?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
