Šķietami neliela kļūda personāla atlasē var pārvērsties nopietnā juridiskā un finansiālā apgrūtinājumā uzņēmumiem. Tieši tā notika Vācijā, kur Vācijas Federālā tiesa (BGH) nesen (2026. gadā) lēma par labu darba meklētājam, kura dati kļūdas dēļ nonāca nepareizajās rokās. Šis spriedums ir svarīgs atgādinājums par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR jeb GDPR) spēku un tās ietekmi uz uzņēmumu atbildību.
Nepareizi nosūtīts ziņojums un tā sekas
Incidents, kas izraisīja šo plašo tiesas prāvu, notika 2018. gada oktobrī. Kāda Quirin-Bank darbiniece izmantoja profesionālo sociālo tīklu Xing, lai sazinātos ar amata kandidātu. Kļūdas dēļ konfidenciāls ziņojums, kas bija paredzēts kandidātam, tika nosūtīts arī trešajai personai, kura nebija iesaistīta atlases procesā.
Ziņojuma saturs nebija nenozīmīgs. Tas atklāja kandidāta uzvārdu, dzimumu, informāciju par atlases procesu, bankas novērtējumu par viņa profilu un pat konkrētu atalgojuma piedāvājumu - 80 000 eiro gadā plus mainīgo atalgojumu. Situāciju sarežģīja fakts, ka ziņojuma saņēmējs nebija svešinieks - viņš agrāk bija strādājis tajā pašā holdinga uzņēmumā, kur kandidāts. Šī trešā persona pat tieši jautāja darba meklētājam, vai viņš šobrīd meklē jaunu darbu.
Kas ir personas dati un kāpēc to noplūde ir kaitējums?
Bankas advokāti tiesā centās apgalvot, ka tikai uzvārds nav uzskatāms par personas datiem VDAR izpratnē. Tomēr BGH šo argumentu noraidīja, paziņojot, ka pietiek ar to, ka persona ir identificējama. Šajā gadījumā ziņojumā ietvertās detaļas un saņēmēja papildu zināšanas par kandidātu padarīja viņu viegli identificējamu. Tādējādi jebkurš, kurš uzskata, ka uzvārds profesionālajā tīklā ir “anonīms”, maldās.
Spriedumā tika uzsvērts arī Eiropas Tiesas (ET) 2025. gada septembra lēmums, kas skaidroja, ka VDAR neprasa konkrētu materiālu kaitējumu vai noteiktu “nenozīmīguma slieksni”, lai saņemtu kompensāciju. Pietiek ar bažām, nepatiku vai pamatotām bažām par datu ļaunprātīgu izmantošanu pēc datu noplūdes. BGH apstiprināja šo nostāju, norādot, ka kaitējums iestājās brīdī, kad trešā persona izlasīja ziņojumu un uzrunāja kandidātu, tādējādi apliecinot kontrolētās informācijas izmantošanu. Fakti par trešās personas darbību tajā pašā nozarē padarīja kandidāta bažas par datu tālāku izplatīšanu un konkurences trūkumiem pilnīgi pamatotas.
Sprieduma ietekme un kompensācijas apmērs
Tomēr kandidāts nebija veiksmīgs ar savu prasību par pārkāpumu novēršanu. VDAR neparedz preventīvu prasību par neatkārtošanos bez datu dzēšanas pieprasījuma. BGH lēma, ka šajā konkrētajā gadījumā trūka “atkārtošanās riska”, jo atlases process bija beidzies un pārkāpums bija vienreizējs, kas balstījās uz īpašu situāciju.
Par precīzu kompensācijas summu tagad lems Frankfurtes Augstākā apgabaltiesa. Saskaņā ar BGH 2024. gada novembra spriedumu par Facebook datu noplūdi, kompensācijas apmērs par šādiem “kontroles zaudējumiem” parasti svārstās no dažiem desmitiem līdz dažiem simtiem eiro.
Secinājumi Latvijas uzņēmumiem un darba meklētājiem
Šis BGH lēmums kalpo kā stingrs brīdinājums visiem uzņēmumiem, kas apstrādā personas datus, īpaši atlases procesos. Katra kļūda, pat šķietami nenozīmīga, var radīt juridiskas un finansiālas sekas. Darba meklētājiem tas savukārt dod pārliecību, ka viņu datu aizsardzības tiesības tiek uztvertas nopietni, un pat “nelielas” datu noplūdes var tikt kompensētas.
Vai jūs ticat, ka uzņēmumi Latvijā pilnībā apzinās šos riskus?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
