Paradokss digitālajā pasaulē: Vācija atpaliek
Iedomājieties valsti, kas ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks, bet digitālajā attīstībā iesprūdusi starp Igauniju un Kipru. Vācija, saskaņā ar jaunāko Bitkom Digitalranking ziņojumu, ir noslīdējusi uz 17. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lai gan valsts kopējais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) ir nedaudz uzlabojies (no 50,1 punkta 2025. gadā uz 51,1 punktu 2026. gadā), citas, mazākas valstis ir progresējušas daudz straujāk, atstājot Vāciju aizmugurē.
Bitkom indekss aptver 44 dažādus rādītājus četrās galvenajās jomās: uzņēmumu digitālā transformācija, digitālās infrastruktūras kvalitāte un izmantošana, digitālās prasmes un valsts pārvaldes digitalizācija. Šis visaptverošais skatījums atklāj pārsteidzošas nianses, kas varētu kalpot par mācību arī citām valstīm.
Infrastruktūra ir, lietotāju nav
Vācija var lepoties ar iespaidīgu 5G mobilo sakaru pārklājumu, kas sasniedz 99,5% mājsaimniecību, pārsniedzot ES vidējo rādītāju (96,8%). Tas liecina par ievērojamām investīcijām un attīstību. Tomēr šeit slēpjas paradokss - Vācija ir tikai 21. vietā digitālās infrastruktūras *izmantošanā*. Tikai niecīgi 7% iedzīvotāju izmanto interneta pieslēgumu ar ātrumu vismaz 1000 Mbit/s. Tas atklāj būtisku plaisu starp pieejamo infrastruktūru un tās faktisko pieņemšanu un izmantošanu sabiedrībā.
Uzņēmumu digitālās transformācijas jomā Vācija ir labākā starp piecām lielākajām ES valstīm, taču kopējā reitingā tomēr noslīdējusi no 8. uz 11. vietu. Tas liecina, ka pat spēcīgi uzņēmumi nespēj kompensēt kopējo atpalicību.
Valsts pārvalde - vājākais posms
Viskritiskākā situācija Vācijā vērojama valsts pārvaldes digitalizācijā, kur valsts ierindojas 22. vietā no 27. Tas ir vēl zemāk nekā iepriekšējā gadā (21. vieta). Piemēram, iepriekš aizpildītu veidlapu izmantošana sasniedz tikai 52,0 punktus, kamēr ES vidējais rādītājs ir 75,9 punkti. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem bieži vien joprojām ir jānodrošina tie paši dati atkārtoti dažādām iestādēm, radot nevajadzīgu birokrātiju un laika patēriņu. Turklāt tikai 69,6% interneta lietotāju izmanto digitālos pārvaldes pakalpojumus, salīdzinot ar 76,0% ES vidēji.
Pozitīvi ir vērtējams progress digitālo prasmju jomā, kur Vācija pakāpusies no 15. uz 11. vietu. IT speciālistu īpatsvars darbaspēkā ir 5,5% (ES vidējais 5,0%), un IT absolventu īpatsvars ir 6,2% (ES vidējais 5,5%). Tas nozīmē, ka pamats ir, taču šī potenciāla izmantošana vēl nav pilnvērtīga.
Bitkom aicinājumi un nākotnes redzējums
Reaģējot uz šiem rezultātiem, Bitkom nāk klajā ar konkrētām prasībām politiķiem. Tiek aicināts paātrināt uzņēmumu dibināšanas procesus līdz 24 stundām, vienkāršot atļauju saņemšanu datu centriem, mobilo sakaru torņiem un rūpnīcām, kā arī plašāk ieviest mākslīgo intelektu. Galvenais ir ieviest tā saukto “Once-Only” principu, kas nozīmētu, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem dati būtu jāiesniedz iestādēm tikai vienu reizi, un citi dienesti tos varētu izmantot atkārtoti.
Bitkom prezidents Ralfs Vintergersts uzsver, ka 17. vieta Vācijai nav pieņemama. Lai gan lielu federālu valsti ir grūti salīdzināt ar Luksemburgu vai Dāniju, viņš norāda uz Spāniju kā piemēru, kas apliecina, ka arī federāli organizēta valsts var sasniegt daudz vairāk.
Kā Tev šķiet, vai šie Vācijas izaicinājumi ir pazīstami arī Latvijā?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
