AI solījumi un realitāte kinematogrāfijā
Mākslīgā intelekta (AI) straujā attīstība ir radījusi daudz diskusiju par tā potenciālu radošajās industrijās, tostarp filmu veidošanā. Kamēr daudzi tehnoloģiju entuziasti ar nepacietību gaida AI radītus šedevrus, realitāte joprojām ir sarežģīta. Jaunākais piemērs tam ir filma “Odisejs: Kritiens” (Odysseus: The Fall), kas, par spīti grandioziem solījumiem, atklāj dziļas problēmas AI vadītajā kinematogrāfijā.
Šo divarpus stundu garo filmu radījusi AI firma Fountain 0, un tās autors, režisors, galvenais aktieris un pat mūzikas komponists ir uzņēmuma līdzdibinātājs Ešs Koša (Ash Koosha). Lai gan Koša apgalvo, ka viņu iedvesmojis Homēra eposs, nozares novērotāji lēš, ka filma, visticamāk, mēģina izmantot Krištopera Nolana (Christopher Nolan) populārās “Odisejas” filmas radīto ažiotāžu. Filma tika pozicionēta kā “pirmā pilnībā AI radītā filma Holivudas grāvēja līmenī”, taču tās rezultāti liecina par pretējo.
Konsekvences trūkums: AI lielākā vājība
Mainīga pasaule un kļūdas detaļās
Viena no filmas “Odisejs: Kritiens” galvenajām problēmām ir acīmredzamais konsekvences trūkums. Filmas pasaule nepārtraukti mainās, radot skatītājam apjukušu un atbaidošu pieredzi. Tiek novērots, ka:
- Ciklopa augums, ka iesprostoja Odiseju un viņa vīrus, mainās katrā kadrā.
- Viļņi kustas pretējā virzienā vējam.
- Tēlu mutēm bieži vien nesakrīt ar izrunātajiem vārdiem, un reizēm tās kustas bez skaņas.
- Airētāju airi saliecas un sagriežas.
Pat milzīga laivu flote kādā ainā virzās sāniski. Kritiķi, kas noskatījās filmu kopā ar bērniem, pat pārvērta kļūdu meklēšanu spēlē. Tika pamanīts, kā zobens maģiski pārvēršas duncī, un pat kā uz iesma tiek cepta citplanētiešu miesa. Šādas kļūdas uzsver scenārija uzraugu nepieciešamību tradicionālajā kino.
Nesaprotamas balsis un neveikla aktierspēle
AI radītie balss ieraksti ir grūti saprotami, un pat Odiseja un Zeva vārdi tiek izrunāti nepareizi. “Aktierspēle” tiek raksturota kā “mulsinoši slikta”, ar tēliem, kas bez acīmredzama iemesla ietur ilgstošas pauzes, un pēkšņiem smieklu uzplūdiem, kas izrauj skatītāju no notiekošā. Filmā trūkst darbības svara, radot iespaidu, ka fizika un gravitācija ir tikai ieteikumi, nevis nemainīgas konstantes.
Mākslinieciskā tukšums un garlaicīgums
Diemžēl, lai gan AI radītās kļūdas ir novērsošas, tās ir arī filmas “Odisejs: Kritiens” visizklaidējošākā daļa. Pārējais filmas saturs tiek uzskatīts par garlaicīgu un nespējīgu noturēt skatītāja uzmanību. Tā kā pašreizējie AI modeļi spēj ģenerēt tikai dažas sekundes garas ainas, filma atgādina atsvešinātu, haotiski sašūtu Odisejas momentu kolekciju, kurai trūkst loģiskas sasaistes un skaidrojumu. Pat tādi būtiski sižeta elementi kā Penelopes pielūdzēji tiek atklāti tikai filmas beigās.
Vizuālie efekti: atpakaļ pagātnē?
Nav neviena aspekta, ko “Odisejs: Kritiens” AI būtu uzlabojis. Monstri izskatās kā no 1930. gadu stop-motion filmām, kas rada dīvainu kontrastu ar gludajiem, hiperreālajiem cilvēku tēliem. Šis kontrasts ne tikai traucē, bet arī padara filmu garlaicīgu un nepievilcīgu.
Secinājumi: cilvēka mākslas vērtība
Filmas “Odisejs: Kritiens” eksistence atspoguļo medija nicināšanu, mēģinot simtiem kvalificētu darbinieku darbu pārvērst par “mālējumu”, ko radījusi niecīga komanda. Salīdzinājumā ar tādām filmām kā Nolana “Odiseja”, kas tika mīlēta par režisora uzstājību uz cilvēka meistarību, AI versija tikai vēl vairāk liek novērtēt cilvēka radītu mākslu.
Vai “Odisejs: Kritiens” ir tikai agrīna tehnoloģijas attīstības stadija, vai arī tā liek apšaubīt AI nākotni kinematogrāfijā?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
