Eiropas Savienība sper ambiciozu soli, lai nodrošinātu savu nākotni mākslīgā intelekta (AI) jomā. Eiropas Komisija ir izsludinājusi oficiālu konkursu tā dēvēto AI “gigafabriku” izveidei - specializētiem superdatošanas centriem, kas nodrošinās milzīgas aprēķinu jaudas visā kontinentā. Šī iniciatīva, ko pirms gada paziņoja Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, ir atbilde uz strauji augošo pieprasījumu pēc AI skaitļošanas jaudas un tiek dēvēta par būtisku soli Eiropas tehnoloģiskās suverenitātes nodrošināšanā.
Kāpēc Eiropai vajadzīgas savas AI “gigafabrikas”?
Mūsdienu pasaulē, kur AI attīstība notiek zibenīgā ātrumā, lieli valodu modeļi un citi “Frontier Models” prasa neiedomājamas skaitļošanas jaudas. Lai nodrošinātu, ka Eiropas pētnieki, universitātes, pētniecības iestādes un valsts pārvalde var strādāt ar jaunākajām AI tehnoloģijām neatkarīgi no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem, ES ir nolēmusi veidot savu infrastruktūru. Henna Virkunena, ES Komisijas izpildvietniece tehnoloģiskās suverenitātes, drošības un demokrātijas jautājumos, to nodēvējusi par “pagrieziena punktu”, uzsverot kritisko nepieciešamību pēc masīvas aprēķinu jaudas Eiropas robežās.
Ieguldījumi un dalībvalstu loma
Šis ir grandiozs publiskās un privātās partnerības projekts. Plānots, ka no publiskajiem līdzekļiem tiks ieguldīti līdz pat 10 miljardiem eiro, bet vēl 20 miljardi eiro nāks no privātajiem investoriem. Dalību aicinātas ņemt gan ES dalībvalstis, gan “līdzīgi domājošas” valstis. Katrai dalībvalstij, kas iesaistīsies projektā, būs tiesības sadalīt daļu no datu centru skaitļošanas jaudas saviem lietotājiem, tādējādi nodrošinot pieeju modernām AI tehnoloģijām vietējā līmenī.
Tehnoloģiskie mērķi un termiņi
Konkursa pirmajā kārtā tiks izvēlēti četri konsorciji, kas izveidos datu centrus ar kopējo skaitļošanas jaudu, kas atbilst 75 000 Nvidia H100 akseleratoriem. Lai gan Nvidia H100 procesori ir izlaisti pirms četriem gadiem (kopš tā laika parādījušās divas jaunākas paaudzes, piemēram, Rubin), tie joprojām nodrošina ievērojamu veiktspēju. Sākotnējais ES finansējums katram projektam būs 100 miljoni eiro, vēlāk palielinoties līdz 400 miljoniem eiro. Paredzēts, ka jaunie datu centri sāks darboties 18 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas. Ir svarīgi atzīmēt, ka mērķis nav izveidot “simts mazus datu centrus”, bet gan dažus lielus, efektīvus centrus, kas fiziski atradīsies ES teritorijā un būs ES valstu kontrolē.
Ilgtspēja un nākotnes izaicinājumi
Projektā liels uzsvars tiek likts uz ilgtspēju un energoefektivitāti. Visi datu centri būs jādarbina ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, lai mazinātu to ietekmi uz vidi un nodrošinātu konkurētspēju. Tomēr pilnīga tehnoloģiskā neatkarība pagaidām nav iespējama, jo ES joprojām ir atkarīga no tādu uzņēmumu kā Nvidia, Qualcomm un AMD aparatūras. Gaidāmais “Cloud and AI Development Act” (CADA) noteiks precīzus lietošanas kritērijus un suverenitātes prasības. Vēl viens izaicinājums ir projekta finansējums - tā daļa ir atkarīga no ES budžeta apstiprināšanas, par ko šobrīd vēl notiek diskusijas starp dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un Komisiju.
Pirmā kārta piesaistījusi tādas valstis kā Dānija, Čehija, Somija, Francija un Polija, savukārt lielās ekonomikas kā Vācija, Itālija un Spānija plāno pievienoties otrajā kārtā. Tas liecina par lielo interesi un potenciālu, ko šīs “gigafabrikas” sniegs. Vai Latvija spēs izmantot šo iespēju un kļūt par daļu no Eiropas AI nākotnes infrastruktūras?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
