Eiropas AI nākotne: Vairāk iespēju nekā bažu?
Pēdējos gados daudz runāts par Eiropas cīņām mākslīgā intelekta (AI) attīstībā - jaunuzņēmumi sūdzas par finansējuma trūkumu, augstām enerģijas cenām datu centriem un, iespējams, pārmērīgu regulējumu, piemēram, nesen stājušos spēkā ES AI aktu. Taču Marianne Janik, Google Cloud DACH un Ziemeļeiropas vadītāja, situāciju vērtē daudz pozitīvāk. “Reizēm tas izskatās kā iemācīta bezpalīdzība, taču šādas noskaņas pastāv,” viņa saka intervijā, atspēkojot ideju par drūmo Eiropas AI nākotni.
Janik uzskata, ka īpaši fiziskā AI jomā, kas ietver robotiku ar AI atbalstu, joprojām ir daudz iespēju, lai reģions virzītos uz priekšu, īpaši Vācijā. “Vācijai ir daudz priekšnoteikumu ar tās mašīnbūves, elektrotehnikas un industriālo pieredzi,” viņa norāda.
Marianne Janik ir juriste ar vācu-franču saknēm. Pēc darba Daimler-Benz un EADS viņa pievienojās Microsoft Vācija, kur vadīja publisko sektoru, bet vēlāk kļuva par Microsoft Šveice vadītāju. Pēc četriem gadiem kā Microsoft Vācija vadītāja viņa 2024. gada beigās pārgāja uz Google, lai vadītu Google Cloud DACH un Ziemeļeiropas reģionu. Google Cloud ir atsevišķa vienība, kas atbild par uzņēmuma mākoņpakalpojumu biznesu, un tās klientu vidū Vācijā ir tādi milži kā Deutsche Bank, Kärcher un Bundesvērs. Google Workspace un dažādas Hyperscaler lietojumprogrammas, piemēram, Gemini Enterprise, arī ietilpst Google Cloud pārziņā.
Konkurence un klientu izvēles brīvība mākoņpakalpojumos
Google Cloud šobrīd ir trešais lielākais spēlētājs tirgū aiz AWS un Azure. Google ir kritiski izteikusies par to, ka, piemēram, Microsoft Azure klienti faktiski netiek “izlaisti” no ekosistēmas saistīšanas (bundling) dēļ, kas apgrūtina pāreju pie citiem Hyperscaler pakalpojumu sniedzējiem. Janik uzsver, ka Google Cloud filozofijas centrā ir klientu izvēles brīvība un veselīga konkurence.
“Mums visiem ir jānodrošina klientiem šī izvēle. Google Cloud tas ir būtiski. Mēs esam jaunāks pakalpojumu sniedzējs mākoņpakalpojumu tirgū, tāpēc mūsu tehnoloģija ir atvērta. Galu galā klientam ir jāspēj izvēlēties. Mēs esam pārliecināti: nākotne pieder Multi-Cloud stratēģijai,” skaidro Janik.
AI infrastruktūras izmaksas: Pieprasījums nosaka attīstību
Pastāv bažas, ka AI datu centru paplašināšana varētu būt pārmērīga, ņemot vērā, ka lieli AI modeļu attīstītāji, piemēram, Anthropic un OpenAI, pagaidām ar tiem nenosaka peļņu. Tomēr Janik šo paplašināšanu uzskata par pamatotu un pieprasījuma virzītu.
“Paplašināšana galvenokārt ir balstīta uz pieprasījumu. Pieprasījums pēc Google Cloud ir ļoti liels. Neviens nezina, kad tiks sasniegta robeža,” viņa saka. Tajā pašā laikā uzņēmumi mācās efektīvāk izmantot resursus, piemēram, “tokenus”. Tiek veidota jauna izpratne par AI izmantošanu, ņemot vērā, kādi modeļi ir piemēroti konkrētiem mērķiem, cik daudz enerģijas tie patērē un kāda ir to cenas un veiktspējas attiecība. Tas attiecas uz visu AI sistēmu - no mikroshēmām līdz pašiem modeļiem.
Google Cloud “pilnā spektra” pieeja un atvērtība
Google Cloud izmanto “pilnā spektra” (Full-Stack) pieeju, kas aptver visu no mikroshēmām līdz augsta līmeņa AI modeļiem. Mērķis ir nodrošināt labu cenas un veiktspējas attiecību visos līmeņos, vienlaikus saglabājot klientiem brīvību izmantot citas tehnoloģijas atsevišķām sistēmas daļām. Šī atvērtība ir būtiska, lai veicinātu inovāciju un progresu.
Marianne Janik redz Eiropu nevis kā upuri, bet gan kā nozīmīgu spēlētāju AI attīstībā, īpaši fiziskās AI jomā, kur reģiona industriālās priekšrocības var dot lielu ieguldījumu. Tādējādi, neskatoties uz dažkārt pesimistiskajām runām, iespēju logs Eiropai ir plaši atvērts. Ko, Tavuprāt, Eiropai vajadzētu darīt, lai kļūtu par vadošu AI lielvalsti?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
