AI bums un datu centru milzīgā enerģijas apetīte
Mākslīgā intelekta (AI) straujā attīstība ir radījusi milzīgu pieprasījumu pēc skaitļošanas jaudas, liekot datu centriem augt kā sēnēm pēc lietus. Šie gigantiskie datu apstrādes mezgli patērē astronomiskus enerģijas un ūdens resursus, radot bažas par to ietekmi uz vidi un vietējo iedzīvotāju izmaksām. Ņujorkas štats ir nolēmis spert radikālu soli, ieviešot gadu ilgu moratoriju jaunu lielo datu centru būvniecībai, lai izvērtētu to ietekmi pirms turpmākas paplašināšanās.
Kāpēc Ņujorkai jāspiež bremzes?
Lielie datu centri nav tikai ēkas, kas glabā serverus. Tie ir sarežģītas un energoietilpīgas sistēmas, kas rada ievērojamu slogu videi. Pirmkārt, tie patērē milzīgu daudzumu elektrības, lai darbinātu serverus un uzturētu dzesēšanas sistēmas, kas novērš pārkaršanu. Tas ne tikai veicina siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet arī paaugstina elektroenerģijas cenas visiem patērētājiem. Otrkārt, dzesēšanai bieži nepieciešams liels daudzums ūdens, kas var radīt spiedienu uz vietējiem ūdens resursiem. Visbeidzot, šādas infrastruktūras būvniecība un darbība rada troksni, zīmogs zemes platības un var negatīvi ietekmēt apkārtējās kopienas, īpaši tās, kuras jau ir nelabvēlīgā situācijā.
Gubernatores rīkojums un tā mērķi
Ņujorkas štata gubernatore Ketija Hokula (Kathy Hochul) ir izdevusi izpildrīkojumu Nr. 62, kas aizliedz Vides aizsardzības aģentūrai uz vienu gadu izsniegt atļaujas jauniem datu centriem, kuru jauda pārsniedz 50 megavatus. Šis lēmums ir preventīvs solis, pirms tiks parakstīts stingrāks likumprojekts, ko pieņēmis štata parlaments. Jau apstiprinātie projekti netiek ietekmēti. Moratorija laikā ir paredzēts izstrādāt vispārēju vides ietekmes novērtējuma paziņojumu (GEIS), kas nākotnē būs jāpievieno katram liela datu centra pieteikumam. Tas sniegs informāciju par iespējamo ietekmi uz enerģijas un ūdens patēriņu, gaisa un ūdens kvalitāti, troksni un nesamērīgu ietekmi uz maznodrošinātām apdzīvotām vietām, tādējādi nodrošinot vienotus atļauju izsniegšanas standartus.
Gubernatore Hokula arī vēlas atbalstīt pašvaldības sarunās ar datu centru operatoriem, izmantojot “Kopienas investīciju sistēmas” (Community Investment Framework) vadlīnijas. Mērķis ir panākt, lai operatori atbalstītu vietējās kopienas, piemēram, investējot infrastruktūrā, bērnudārzos vai veicot tiešus maksājumus. Tāpat tiks piesaistītas arodbiedrības, lai vienotos par minimālajām algām un darba līgumiem būvniecības darbiem, kas varētu ietvert prasības par vietējo darbaspēka nodarbināšanu, apmācību un mācekļu pieņemšanu.
Parlamenta stingrāks redzējums un potenciālais veto
Ņujorkas parlaments jūnija sākumā pieņēma vēl stingrāku likumu (2025-A11560), kas paredz moratoriju datu centriem jau no 20 megavatu jaudas. Pēc moratorija beigām atļauju izsniegšanas procesā būtu obligāta publiska uzklausīšana. Likumprojekts arī paredz, ka vides aģentūrai jānovērtē ietekme uz ūdeni, elektrību, zemes izmantošanu, nodokļiem un atvieglojumiem, vides piesārņojumu un citas negatīvas sekas. Turklāt regulatoram būtu jānosaka atsevišķi, augstāki tarifi ūdens un elektroenerģijas patēriņam lieliem datu centriem, lai tie segtu savu pilno izmaksu daļu elektrotīkla un ūdens infrastruktūrai. Ieteikti arī obligāti standarti energoefektivitātei un atjaunojamās enerģijas izmantošanai, kā arī prasības finansēt vietējo infrastruktūru un mājokļu renovāciju.
Hokulas maigākais rīkojums liecina, ka viņa, visticamāk, uzliks veto parlamenta pieņemtajam likumprojektam. Viņa arī aicina parlamentu atcelt datu centriem piemērojamo vispārējā tirdzniecības nodokļa atbrīvojumu. Tas liek domāt, ka štats meklē veidus, kā līdzsvarot tehnoloģisko attīstību ar vides aizsardzību un iedzīvotāju interesēm.
Vai Latvijā arī nāksies apsvērt līdzīgus ierobežojumus, ņemot vērā pieaugošo enerģijas patēriņu un mūsu zaļās enerģijas mērķus?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
