Iedomājieties situāciju: vēlaties ātrāku internetu, jūsu telekomunikāciju operators sola zibenīgu optisko šķiedru, to uzstāda, bet tad pēkšņi - tiesa liek visu demontēt. Tieši šāds negaidīts pavērsiens noticis Vācijā, kur tiesas spriedums uzlicis par pienākumu telekomunikāciju gigantam Telekom demontēt jau izbūvētus optiskās šķiedras kabeļus no daudzdzīvokļu ēkas. Šis gadījums kalpo kā svarīgs atgādinājums par īpašuma tiesību nozīmi un likumdošanas caurspīdīguma trūkumu mūsdienu straujajā digitālajā attīstībā. Vai Latvijā kaut kas līdzīgs var notikt ar jūsu interneta pieslēgumu?
Kad ātrums saduras ar likumu: Heidelbergas precedents
Karlsruhes Augstākā reģionālā tiesa lēma par labu Heidelberga dzīvokļu sabiedrībai GGH, uzliekot par pienākumu Telekom demontēt optiskās šķiedras kabeļus. Konflikts sākās 2025. gada oktobrī, kad Telekom, pamatojoties uz viena īrnieka līgumu, ievilka optiskās šķiedras kabeli caur koplietošanas kāpņu telpu līdz pat klienta dzīvoklim, uzstādot arī sadales kastes. Ēkas īpašnieks, GGH, kas pieder Heidelbergas pilsētai, nekavējoties iebilda, pieprasot apturēt turpmāku izbūvi visās savās ēkās un demontēt jau veiktās instalācijas.
Īpašnieka piekrišana nav smiekls
Tiesas lēmuma pamatā bija vairāki būtiski iemesli. Pirmkārt, Telekom nebija saņēmis ēkas īpašnieka piekrišanu kabeļu ievilkšanai. Tiesneši uzsvēra, ka “minimāla iejaukšanās” nav notikusi - uzstādīšana tika kritizēta kā “amatieriska”, ar nenopulētām atverēm, izurbtām flīzēm un nekrāsotām vietām. Vēl jo vairāk, Telekom nebija pienācīgi sazinājies ar īpašnieku pirms darbu uzsākšanas, kas, tiesasprāt, atbrīvoja īpašnieku no pienākuma paciest šādas darbības.
Eiropas Savienības Gigabitu infrastruktūras likums (Gigabit Infrastructure Act) gan nosaka optisko šķiedru par skaidru mērķi, taču tiesa interpretēja to tā, ka īpašnieka piekrišana joprojām ir nepieciešama. Kā redzams, pat liels spēlētājs kā Telekom nevar apiet likumu un īpašuma tiesības.
Alternatīvu esamība un Telekom neizdarība
Svarīgs tiesas arguments bija arī tas, ka ēkā jau pastāvēja alternatīva infrastruktūra. Telekom jau bija nodrošinājis G.fast pieslēgumus (optika līdz pagrabam, tālāk ar varu) un TeleColumbus (“Pÿur”) gigabitu kabeļtelevīzijas kabeļi. Vācijas likumdošana paredz, ka jaunu optisko šķiedru drīkst ievilkt tikai tad, ja esošā infrastruktūra nespēj nodrošināt klientam “konkrēti saskaņotus” veiktspējas parametrus (latentumu, lejupielādes/augšupielādes ātrumu).
Telekom apgalvoja, ka vismaz viens klients pasūtījis 300 MBit/s simetrisku pieslēgumu, ko var nodrošināt tikai ar optisko šķiedru, taču tiesa atzīmēja, ka pat Telekom paša produkta lapā “Glasfaser 1.000 ar G.Fast” norādītais minimālais augšupielādes ātrums ir 200 MBit/s. Turklāt Telekom nespēja iesniegt attiecīgo līgumu. Tiesa skaidroja, ka pat īpašas prasības, piemēram, pret bojājumiem izturība, kas varētu attaisnot dublējošu optisko šķiedru, ir jābūt konkrēti saskaņotām un pamatotām, ko Telekom neizdarīja.
Ko tas nozīmē nozares un iedzīvotāju nākotnei?
Vācijas Optisko šķiedru asociācija (Buglas), kuras biedrs ir arī Telekom, šo spriedumu uzskata par “ievērojamu soli atpakaļ”, apgalvojot, ka ciešot īrnieki un tas apgrūtina valsts mērķi kļūt par “optisko šķiedru zemi”. Viņi aicina Vācijas valdību steidzami grozīt Telekomunikāciju likumu (TKG), lai ieviestu “pilnas izbūves tiesības” (“Vollausbaurecht”), kas ļautu operatoriem veikt izbūvi bez tiešas īpašnieka piekrišanas.
Savukārt Vācijas Dzīvokļu ekonomikas asociācija (GdW) spriedumu atzinīgi vērtē, uzsverot, ka īrnieka līgums nedrīkst būt “brīvbiļete” patvaļīgiem būvdarbiem. GGH, ēkas īpašnieks, pats plāno savu optiskās šķiedras izbūvi ar citu pakalpojumu sniedzēju (TeleColumbus), un Telekom kabeļi apdraudētu pieejamo vietu. GGH pārstāvis norādīja, ka Telekom, tāpat kā citiem operatoriem, būs iespēja īrēt jau izbūvētās līnijas, nodrošinot klientiem izvēles brīvību bez liekas dubultošanas.
Šis tiesas spriedums neapšaubāmi radīs daudz diskusiju Vācijas Bundestāgā, apspriežot TKG reformu. Tas arī sniedz vērtīgas mācības visiem izbūves uzņēmumiem par to, kā nevajadzētu rīkoties. Galalietotājiem situācija tomēr paliek diezgan mulsinoša.
Kā, jūsuprāt, šāda situācija ietekmētu optiskās šķiedras izbūvi Latvijā?
Iezīmē tekstu un spied ziņot par kļūdu.
